adult party

šodien biju dārza svētkos. skaidrs, ka mazie bērni ir lieli - galda hokejs, dzirgstošs vīnogu dzēriens un pārrunas par divu jauniešu drīzajām, jaunajām skolas gaitām.
pār otru plecu man mūsu visu abas divas mammas gremdējas atmiņās par kopējo studiju laiku, par to, kādi podi vārīti un kā pavērusies lielā dzīve.

un es kaut kur pa vidu.

photo of my little sister, brother and theyr friend partying,  taken with Fuji X100

courage

manam brālim Rūdolfam Ernestam tikko palika septiņi gadi, un viņš tagad ir liels vīrs - rudenī jāiet uz skolu. tas nozīmē arī nopietnu gatavošanos, un katru dienu Ru jāizlasa viena nodaļa grāmatā par Mazo Nikola - puiku viņa paša vecumā, par palaidnīcām un jokiem. bet lasīšanas stunda katru dienu pienāk negaidīti un savā ziņā arī traģiski visnepiemērotākajos brīžos, reiz pat nonācām pie tēzes "man ļoti patīk grāmatas, bet man ļoti nepatīk lasīt".

līdzīgā veidā arī visādos jaunumos un plašākos ūdeņos iepeldam arī mēs lielie. jocīgā kārtā reizēm nešķiet, ka būtu pieaugušāki vai mazāk pretrunīgi paši, bet līdz ar to tieši tā pat, kā manam brālim, ir jāatceras Mazā Nikola nometnes komandas sasaukšanās sauciens - DROSMI!

photo of my sister taken with Fuji X100

hurrey

mans brālis Rūdolfs Ernests nupat absolvēja bērnudārzu.

lielā diena - lakādas kurpes un uzvalciņš, apjukums, dzejoļi, baloni un izlaiduma valši, kurus brālis vienīgais prata laist, un tādēļ meitenes uz viņu stāvēja rindā, ķerenes banketu zalē, neiztrūkstošais "Vecais zābaciņš" un mammu un māsu asaras.

photo of my sister taken with Fuji X100

bitter sweet symphony

pirms pavisam neilga laika Andreja Granta fotostudijā apskatījām tēmu par "smukumu" jeb to, no kā, iespējams, būtu jāizvairās, ja ir vēlēšanās, lai citi bildes un to autoru uztvertu nopietni un nesaistītu ar klišejām. viegli iedomāties visus tos sižetus, kas jau paši par sevi paģēr, lai bilde būtu skaista - saulrieti, skaistas meitenes, ziedi, mazi bērni un pūkaini dzīvnieciņi. tas, protams, nav nekāds tabu un vienmēr ir iespējams uzņemt arī bildes, kas stāv ārpus banāluma robežām.

bet Karlīnas astoņpadsmitajai dzimšanasdienai par godu manis rīkotajā pārsteigum-Ķīšezer-vakarēšanā nopietnības vairs nebija atlicis - pēc dažām pudelēm vīna un dzimšanas dienai cienīgām tortēm tapa biles ar teju visiem "smukuma" sižetiem vienā. arī dzīvē tomēr var būt kaut kas no kino!

photo of my sister taken with Fuji X100

first exhibition

Ojāra Vācieša muzejs rīko manu manu pirmo glezniecības personālizstādes "Atspīdumi" un fotoprojekta "Manējie" atklāšanu - dārza svētkus. visi mīļi aicināti! līdzi jāņem silts laiks un saule!

šie patiesībā man ir nozīmīgi svētki, jo izstāde kaut kādā ziņā svin arī manu pilngadību, varbūt arī jau kā autorei, bet arī pavisam vienkārši - tā ir mana nenotikusī dzimšanasdienas balle.
izstāde kopā likta no šī gada augusta un aptver pēdējo trīs gadu gleznas un fotogrāfijas, kas mazliet stāsta par bezrūpību un par dzīvesprieku, kas virmo visapkārt.