March 29, 2014

evening in red and gold


Sakod zobus, karali, un klusē,
Aizspied ausis, lai tās mieg un snauž,
Pīļu dīķī tavā zelta haizivs,
Ko bars vardulēnu līksmi grauž.

Arī šī kā visas dienas aiziet,
Visas dienas aiziet pagātnē.
Vēl ir dzīva tava zelta haizivs,
Vai tu esi karalis, vai nē.

Milzīgs pīļu dīķis tev visapkārt,
Rītos saule lec un rietos riet.
Izrādās, ka te tā pat kā jūrā
Dziesmiņas par mīlestību dzied.
-no Imanta Kalniņa dziesmas "Zelta haizivs"

photos of partying @ Liepāja taken with Fuji X100

the world was born with us


viss sākās ar to, ka uzzināju par Bilžu Grāmatu Kvadrinalli "Attēlu stāsts" Rīga2014 un savā dullumā nolēmu piedalīties. man gan nebija ne jausmas, ko tas patiesībā nozīmē, bet grāmatas pieteikuma izveide šķita kaut kas knapi aptverami liels, knapi paveicams un tādēļ īpaši vilinošs - lai pārbaudītu savus spēkus.
mana vislielākā veiksme bija tā, ka es (mūsu mīļajā twitterī) satiku Luīzi Pastori, kurai patika mani līdzšinējie zīmētie pieraksti, kura mani iedrošināja ticēt sev un piekrita rakstīt stāstu manām ilustrācijām.

kā raksta Luīze:
"Reizēm ir tā, ka iesākumā nav vārds. Reizēm ir tā, ka iesākumā ir ilustrācijas.
Tā arī šoreiz - vispirms bija jaunā, neprātīgi talantīgā māksliniece Rute Marta Jansone (brīdinu - viņas blogs  ievelk savā pasaulē uz ilgu laiku) ar savām lieliskajām skicēm, kuras iedvesmoja mani beidzot pieķerties arī kādam stāstam pusaudžiem.
Jo kurš teicis, ka ilustrācijas vajag tikai bērniem? Tās vajadzīgas visiem tiem, kas turpina augt.
Roku rokā, palēnām un ar baudu tapinājām/ tapināsim stāstu "Pasaule radās ar mums"."

turpinājums sekos!

digitized hand drawing

my book cover model & illustrations for Luīze Pastore's new story "The World Was Born With Us"

March 25, 2014

stairs


nesteidzīgi soļi kādā rītā, kad bija laiks izbaudīt rīta sauli.
šovakar gribas atdot pilnīgi visu, lai nebūtu cauri nakti jāstrādā un rītdienas rītā pa trepēm lēni varētu kāpt bez skaņas, nevis skriet, uzstādot kārtējo ātruma rekordu ceļā uz trojelbusu.

photos taken with Fuji X100

long brunch


Luīze Pastore:
"Tad, kad tu saulainā dienā sēdi istabā un raksti, jūties vainīgs, ka neej ārā un nebaudi dzīvi.
Bet, ja tu saulainā pēcdienā izej pastaigāties, jūties vainīgs, ka velti šķied laiku dzīvojot."


beidzot ir izstrādās plāns, kā brīvdienās labi atpūsties bez sirtsapziņas pārmetumiem!
nopirkām divas teātra biļetes uz Liepājas teātri, kas nozīmē patīkamu iesprūšanu svešā, skaistā pilsētā no piektdienas līdz svētdienai. pie draugiem, kur var justies kā mājās, tomēr nekā nav jādara - nekā nav jādara teju vai piespiedu kārtā. kurš gan ir teātra brīvdienās līdzi ņemtu gleznojamo molbertu un literatūras kalnu referātiem?
tā visa vietā man bija jauns fotoaparāts un brokastis, kas lēnām pārgāja otrajās, trešajās un pēcāk jau brančā. un tas viss sieviešu dienā.

photos - long brunch @ Liepāja, Latvija - taken with Fuji X100

digital light


Vārnu ielas republika šajā ziemā. tikai neviens nerij svilpi un nav policistu.
sākot ar digitālu bildēšanu, turpinot ar neizpildāmiem uzdevumiem un beidzot ar bilžu būvēšanu fotošopā, jaucu realitātes.
īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts īsts neīsts       cik tālu ir īsts?

photos taken with Canon digital camera

winter herbarium


nav jau pavisam tā, ka šoziem pavisam nemaz nebūtu bijis saules. bija!
lieliskākā gaisma bija superaukstās un sausās -20ºC dienas, kādās aukstums parasti liedz uzturēties ārā ilgāk par pārskrējienu no mājām līdz mašīnai vai tramvajam, un tālāk tādā pašā garā. tajās dienās arī var pārlauzt mitrus bijušos cimdus, smejoties nosalst zobi un fotografējot - rokas.


bet tā kā man bija jāfotografē foto mājasdarbi studijai, vienā no tādām dienām pierunāju māsu iziet atklātajā kosmosā. sajūta divos džemperos, divās biksēs un pufaikā tiešām ir kā kosmonautam. vēl tikai pēc "Antona Trīcvaidziņa" piemēra vajadzētu pamēģināt zobupastu (jo īsti kosmonauti pārtiek no ēdiena tūbiņās).

photos - my sister @ Ziedoņdārzs, Riga - taken with Pentax K1000

March 24, 2014

autumn herbarium


ir pavasaris ar saviem sāļajiem dubļiem, bet es atrodu pērnos rudens dubļus - Sārnates baltās smiltis ar ziemeļvēja zēģelēšanu un brīvdienām, kas apetelīgas kā zaļš, vēl nesamiltojies baltais, dzidrais antonofka.
pēdējos rudeņus ģimenē uzstādam rekordus, aizvien vēlāk aizbraucot uz savu piejūras būdu. mums pavisam tuvu krastam neapdzīvotā vietā patiešām stāv koka būdiņa bez siltinājuma, elektrības, gadžetiem, zonas un citām muļķībām. šīs bija oktobra beigas, un būdā, protams, palikt vairs nebija iespējams, tāpēc tās bija talkas un nakšņošana tuvajos kaimiņos. skaists laiks, kad pat sēnēm palēnām sākt palikt par aukstu.

tagad no Sārnates atnākušas pēdējās ziņas, ka ap būdu pagalmā ziedot neredzēti daudz sniegpulkstenīšu. grūti iztēloties, jo tik agru pavasari vēl savos Sārnates rekordos nekad neesmu ierakstījusi.

photos - autumn visitors in Sārnate, Užavas pagasts, Latvija - taken with Pentax K1000

give me sun

par sauli, par gaismas apstākļiem, bagātām dienām, raibumiem, par vēsiem pustoņiem un bļikiem!
izslāpums pēc saules gaismas.

photo taken with Pentax K1000

good morning!


es te tagad pamostos kā pēc trīs mēnešiem ziemas miega. pamostos ar jaunu fotoaparātu un mazliet vairāk saprašanas par to, ko es daru. mostos no tumšas ziemas, no jautrības trūkuma, pārlieku daudz darba un pārāk daudz centieniem kaut ko iemācīties.

atvainojos tai daļai sevis un visiem pārējiem, kas jau bija atmetuši cerību te vairs ieraudzīt kaut ko sulīgu. ir divas grūtības, ar kurām es cīnos, un tādēļ tika ieturēts ziemas miegs.
pirmkārt - ir grūti bezgalīgi rakstīt vienu un to pašu dienasgrātu tā, lai tās vāki joprojām saglabātu svaigumu un arvien iedvesmotu rakstītāju, otkārt - ir grūti fotografēt tumsā un ar pārspīlēti paškritisku apziņu par savas fotografēšanas tumsonību.
bet, kā es kādreiz ar trīsgadnieka apņēmību mēdzu sacīt - "grūtības jāpārvar". labrīt pavasarī!

photos taken with Pentax K1000