January 26, 2014

1959

 
mani vecvecāki -
Ausma Cekule un Jānis Jansons
1959.gadā.

ver savu pirkstu
caur manu pirkstu
liec manu galvu sev
pagalvī.
-Imants Ziedonis    

January 12, 2014


Gan jau

Gan jau uzgrūdīs
lielu liekšķeri sniega
un apsegs tās puķes,
gar kuru zilgmi
man jāiet pie tevis.

Laiks ir tik vēls,
ka man pie tevis
ir noteikti jāaiziet
gar zilgmi.

Gan jau vilciena mašīnists
būs paspējis sabojāt omu
un vadīs vilcienu
kā vada sāpošu zobu
uz izraušanu.

Laiks ir tik lēns,
ka man pie tevis
ir vismaz priecīgā vilcienā
jābrauc,

Gan jau kāds,
manu nākumu juzdams,
būs steigšus tev piezvanījis
un aizsaucis
uz kādu nevainīgu,
bet steidzīgu
sīkumiņu.

Laika tik maz,
ka pa uz lielo
tevi no manis
nedrīkst saukt
projām.

- Ojārs Vācietis

painting by my - an illustration of Ojārs Vācietis poem "Gan jau", 2013
canvas, emulsion paint 102 x 70 cm

higher, higher


šī ziema visos mazajos un lielajos sīkumos, un arī kopējajā sajūtā man ir atnācis kā kaut kas nebijis. gluži ne tādēļ vien, ka laiks ir kā upe, kurā divreiz neiekāpt, bet tādēļ, jo mainos es un arī visa mana līdzšinējā vērtību skala.
man tuvojas šī nopietni nenopietnā gadu mija, kas nozīmē, kā teica mammas draudzene, "beidzot varēsi dzert un precēties!"

vienīgi, precības pagaidām nav plānā. bet plānu ir ļoti daudz, un beidzot ir arī tādi tiešām lieli plāni, kuru materializēšanai vajadzēs ļoti daudz enerģijas, tāpēc, lai cik grūti šādus plānus arī nebūtu slēpt paslēptus pagultē vai skapī, pagaidām tie ir noslēpumi, bet gribu dalīties ar (radīšanas) prieku. tās ir vairākas izstādes - dažas foto, dažas gleznu, dažas ilustrāciju - kuru mērogs līdz šim pat šķita nedaudz biedējošs, tomēr acis darba izbijās, rokas darba nebijās.

ir arī tādi plāni, kas jau iet vaļā.
piemēram, mana fotografēšana manāmi samazinājusi tempus ne tikai tādēļ, ka bezsniega ziema ir vistumšākais iespējamais gadalaiks, bet arī, jo liela daļa laika un spriedelēšanas par foto tēmu aiziet Andreja Granta fotostudijā, kur esmu audzēkne jau no septembra.
tas savukārt nozīmē, ka līdzko man būs brīvāks, šeit, ticiet vai nē, sāks parādīties melnbaltas fotogrāfijas.

vienīgais, kas šajā skaistajā piedzīvojumu meklēšanā un mākslinieka brīvajā lidojumā pagaidām notur uz zemes, ir Rozentāla vidusskola. tomēr atklājums, ka dzīve var nebūt tikai teicamu atzīmju un stipendijas pelnīšana, ir noticis. dzīve virs skolas skursteņiem ir vilinoša.

photo:
the exposition of my 1'st semester works @ my school JRRMV
by my coursmate Agate Bernane