December 23, 2013

merry christmas


silti sveicieni Ziemassvētkos !

a colour pen drawing and lino print by me

peace on earth goodwill to all

 Zelda Viktorija (10)

Rūdolfs Ernests (6)

christmas cards by my sister and brother
stamps, colour pencils - A6

logo


domas materializējas!
beidzot esmu izveidojusi PORTFOLIO

my new logo

Rīga-Jēkabpils-Daugavpils


bija novembris, bija šausmīgi auksti, bija nepārtraukti mitrs un bija skolas organizēta ekskursija uz Daugavpili caur Jēkabpili. mēs ar Agnesi nodomājām - lai tā būda rūc - braucam ar'!

protams, tajā dienā, kad bija jāceļas piecos no rīta, lai no Rīgas izbrauktu laicīgi, būda nemaz vairs nelikās rūcam. bet tomēr tas bija pirmais rudens rīts, kurā es jebkad būtu tik agri cēlusies, un nenofotogrāfējamais skaistums (diemžēl nenofotografējamais) caur autobusa logu, neļāva turpināt gulēt arī braucienā. caurbraucot Ogri vispār aizrāvās elpa - pār upēm un ezeriem balti miglas palagi, kuri, saulei caurspīdot, lēni cēlās augšup, laikam lai kļūtu par mākoņiem. vietās, kur rīta dūmaka plānāka vai to caursitušas mašīnas, pa apakšu skaistumam traukdamās, cauri spīd sakāpināti košās rudens krāsas - zaļā zāle un bordo vai oranžie koki. un viss šis neaptveramais skaistums triecas man pretī, pa divstāvīgā autobusa augšējo logu tieši manī iekšā. apvienojumā ar neizgulēšanos sajūtas galīgi nebija kā no šīs paules.


vēlāk, kad saule jau augstāk, pasaku sajūta pazuda, un atgriezās apziņa par to, cik ir nenormāli auksti. Jēkabpilī iebraucām apskatīties galeriju Mans'S, kuras īpašnieks apbrīnojami sarausis raibu raibos dažādu atzītu latviešu mākslinieku darbus, lai tos otrajā stāvā vēl sakrāmētu aiz smaržu un kosmētikas stendiem. neizprotami, bet fakts. es Jēkabpilī apstājusies nebiju nekad, un man radās tādas mazas, bet mīļi un jauki sakoptas pilsētiņas iespaids.


nākamā apstāšanās vieta un galapunkts - Daugavpils, Marka Rotko muzejs, uz kurieni es braucu, neko daudz negaidīdama, pat jau apbruņojusies ar zināmu skepsi. un O! OHO! Daugavpils mani pārsteidza nesagatavojušos.

Daugavpils atjaunotais Arsenāls, Marka Rotko muzejs, manā izpratnē, ir viens no izcilākajiem muzejiem Latvijā. pavisam droši varu apgalvot, ka Rīgas muzejiem jāpapūlas, lai līdzinātos, tas ir pasaules līmenis. Daugalvpils Arsenālam ir: apbrīnojami kvalitatatīvi atjaunotas telpas, kuras ļoti meistarīgi un gaumīgi pielāgotas muzeja vajadzībām, tiešām pārdomāta gan muzeja eksponātu, gan apmeklētāju drošība un kolosāls personāls. pēc kārtīgas visu trīs stāvu mākslas izķemmēšanas - Rotko Centrā ir netikai slavenā Marka Rotko darbi, bet arī pulka citu, arī tiem pilnīgi atšķirīgi mākslinieku veikumi - iespaids tā neko. un tālāk mūsu kājas mūs veda uz kafejnīcu "Arsenāls", kur jau par vienu latu vien varējām sajusties kā kungi. vēl viens trumpis Daugavpilij ir tās iedzīvotāju milzīgā sirsnība. un pat ja liela daļa turieniešu ir bilingvinisti vai ar dzimto valodu krievu valodu, es nesatiku nevienu, kas nemaz nepacenstos ar mani runāt latviski. tie, protams, ir nieki, bet iepriecinoši. cepuri nost Daugavpilij!


varbūt izklausās pēc reklāmas, bet brīvdienās, kurās nav nekādu plānu, iesaku aizbraukt uz Daugavpili. pat ja Marka Rotko māksla liek jums šķībi pasmaidīt. vispār turienieši ir pārspējuši paši sevi - pilsēta izskatās fantastiski, cietoksnis lēnām liek atjaunots. Latvijā aug vēl viens liels kultūras centrs.

 photos: trip trough Latvia

a walk


kad tikko, tikko bija sākusies skola, mums JRRMV bija zaļais plenērs Āgenskalnā, lai iedvesmotos kompozīcijām, kuras pēc tam bija jāglezno, lai vēlāk tiktu saliktas Āgenskalna ceļvedī, Riga2014 projektā.

šīs bija manas skices, kas beigās žūrijai patika pat labāk par lielo, uz metru platā audekla gleznoto kompozīciju. mazie zīmējumi tapa, ieklausoties skolotājas vārdos, kad viņa skaidroja, ka mūsu darbiem jāliek pacelt acis tiem cilvēkiem, kas Āgenskalnam un tā brīnešķīgajām, raibajām arhitektūras pērlēm (kas diemžēl lielākoties ir ārprātīgi nolaistas un teju kauc pēc restaurācijas) ikdienā paskrien garām, nemaz neredzot.

tad nu te es pastaigājos ar savas kaimiņienes sunīti, neko neredzot.

drawings by me,
paper, ink - 14,5 × 21 cm, 14,5 × 21 cm, 21 × 29,5 cm, 10 × 29,5 cm

LMA SP


lapkriša vidū Latvijas Mākslas akadēmijas SP (Studentu Pašpārvalde/ Studentu Padome) uzaicināja mani uztaisīt bildi, kas derētu viņu mājaslapai kā grupu reprezentējošs kadrs. diena saulaina kā pasūtīta, smaidi līdz ausīm un bildes sanākušas pilnas optimisma un gaišu cerību sajūtas pilnas.

lai arī lielāko daļu studentu iepazitu uzreiz fotogrāfēšanas procesā, tomēr šķiet, ka nekādas atsvešinātības bildēs, kuras tapa aptuveni divu stundu intervālā, nav. un tas dod lielu prieku.

the student self-government of Art Academy of Latvia

mad


bija kāda silta novembra diena, mums bija jāorganizē JRRMV pirmā kursa iesvētības un ilgi jānīkst Ķīpsalā ierīkotajā pludmalītē.
mana kursa vidējais vecums tobrīd laikam bija 17 gadi un kopējā vide pēc tam, kad biju izvilkusi no somas fotoaparātu, lai uzņemtu Lienes portretu, viņus iedvesmoja pozēt, lūk, šādi izteiksmīgi. galvenais personāžs, gumijas cilvēks, ir Raimonds, bet nedomājiet, viņš nav huligāns. vienkārši dulls.

atradu šīs bildes nekur nepublicētas un teju aizmirstas, pietrūkst visa tā debesu ziluma un saules. un arī spēka.

my crasy coursmates @ Ķīpsala, Riga, Latvija

personal notebook published no.2


laiks no vasaras beigām līdz gada beigām vienmēr paskrien vēja spārniem. kaut gan - kad tad viņš stāv mierā? šajā septembrī, oktobrī, novembrī un šobrīd arī decembrī man brīžu apsēsties un paskricelēt ir bijis aplami maz. tāpēc arī joprojām man galva ir bāztin piebāzta ar visādām idejām, ko vajadzētu uzlikt uz papīra, bet vēl nav bijis laika. šodiena ir pirmā puslīdz brīvā brīvdiena, un es ceru, ka svinēšana atstās arī nedaudz laiku mākslai.

bet ar visu šo ārprātu un manu veselību, kas ir čupā, un visu pārējo, tomēr mana lillā pierakstu klade ir jau vairāk kā pusē piezīmēta (un kopš eju mācīties fotografēt pie Andreja Granta - arī pierakstīta visādām gudrībām). un tad nu, kārtības un prieka labad, atkal atveru savu kladi, lai atrādītu jums muļķības, kas sazīmētas aizvadīto četru mēnešu laikā. protams, tas ir maz, un daļa muļķību tomēr ir tapušas ne tikai tā pat vien, bet arī skolai vai arī kā skices kompozīcijai. ceru, ka drīzumā sanāks arī kaut ko uzskricelēt bez pamatotiem iemesliem. lai patīk!

illustrations scanned of my personal notebook
used: rapidograph, pens, colour pencils, indian ink