September 30, 2013

sister_brother_hood

ai, kā tagad brālīgi māsīgi gribētos +34°C karstumā gleznot šķūni, sēžot uz mājas lieveņa un graužot gurķus, un peksēties, kādas krāsas tur priekšā īsti ir redzamas.

photo: my good friend Karlina with her brother
eating cucumbers while painting @ her countryside

late evenings


vēlie vakari ir tēma, ko man pēdējā laikā gleznojot patīk cilāt visvairāk.
iespējams, tas tādēļ, ka esmu "naktsputns" - vienmēr salīdzinoši vēlu pamostos, pat ja piecēlusies esmu agri, un gan emocionāli, gan enerģijas ziņā visvairāk atraisos naktī. vasarās, kad nav jāuztraucas par cilvēkiem piemērota sava dienas režīma, varu apgriezt nakti ar dienu pavisam.
ļoti interesanti ir arī dažādie mākslīgie apgaismojumi un tas, kā izmainās dienā ierasto lietu ierastās krāsas. naktij ir cita krāsu gamma un sajūtu buķete.

A2 and A3 paintings by me - oil on cardboard

light breeze




šīs bija vakars augusta otrajā pusē, kad es braucu mājās no Ikšķiles, mamma no Ķekavas, kur atstājusi ciemoties mazos bērnus, un tētis mūs Rīgā sagaidīja ar piedāvājumu braukt nopeldēties. tā, katrs no savas puses braukdami, satikāmies Lielupē kopā ar Albetu, kuram ir jahta un tēta itāļu draugu.
lai arī pilnīgi neburājama un peldama rāma bezvēja vasaras beigu diena, iebraucot Rīgas jūras līcī, apmēram stundas laikā līdz ar krēslu parādījās viegla brīze, kas aicināja tomēr atsiet buras un saģērbt mugurā visu, kas paņemts līdzi. no peldēšanās mums sanāca tikai pino grigio baltvīns uz saulrieta fona līča viducī.

photos: my mum & dad
and our family friends yachting @ Lielupe and Rīgas jūras līcis
late august

sleepy-head


man ļoti patīk rudens. tas ir bagāts un krāšņš ražas laiks, kurā, šķiet, jau no aizlaikiem iekodēta steidzība. jāpaspēj, jāpaveic, jāieziemo.. tā tas varbūt izklausījās senāk, bet tagad tas ir gadalaiks, ar kuru visiem, kas vēl oficiāli mācās, sākas gads. senāk pēc šīs sezonas ražu novākušie varēja atpūtināties visu ziemu, bet studentiem īstās cīņas vēl tikai sākas.
īsti nav jau arī tā, ka šoruden nebūtu bijuši jālasa āboli, jārok kartupeļi, jāsēņo, jāvāra zaptes, kompoti un jāmarinē gurķu tonnas. tas viss vēl kopā ar mācību gada iesākumu un mīlīgo, miegaino lietutiņu.

viss iepriekš minētais vēl apvienojas ar šausmīgu salīgumu, un rezultātā ir tiešām grūti, nobeidzot darba dienu un atnākot mājās, pa taisno neielīst gultā zem segas ar visām drēbēm un neizslēgties uz vismaz divām stundām. pēc tam parasti seko paniska mācīšanās un pukošanās un laika trūkuma sajūta. aptuveni tā, atskaitot dažus svarīgus vakarus un ceļojumu, es esmu nocīnījusies mēnesi. tālāk gatavojos iet savādāk.

collage sketch for a painting by me

September 7, 2013

at Agate's place


bija diena pēc piektdienas, pēc Regīnas Spektoras koncerta un pēc pasēdēšanas kādā Vecrīgas krodziņā, un es pamodos Ikšķilē pie Agates. tā bija viena no tām dienām, par kurām nevar saprast - vai tā negulēšanas dēļ ir saaugusi kopā ar iepriekšējo, vai arī miegainības un mazo snaudu dēļ sadalījusies daudzās mazās dieniņās.
iespējams visproduktīvākā 'diena pēc piektdienas' - lai arī līdz pusei nogulēta, tomēr cik gan nenopļāpāta (!) un pat gleznota divos darbos. bet, kā saka, dalītas ciešanas ir puse ciešanu - pēc ibumetīniem nāk lieli smiekli par aizgājušās nakts jēlībām un lieli prieki par aizgājušajā dienā padarīto.


Agatei ir lauku māja pilsētā vai pilsētas māja laukos - kaut kas lielisks pa vidu visam, kur var justies brīvi, lasīt ābolus un smieklīgi lēkāt pa batutu arī esot pa vidu tīmeklim, kas saauž Ikšķiles estrādi, Maksimu, centru un autobusus.
un vēl viena no apskaidrojošākajām sajūtām ir divu Agates balto kaķu gudrie skatieni, kas pavada katru kustību mājas solī. visskaistākie un foršākie kaķi pasaulē.

photos @ Agate's house @ Iksķile, Latvija

countryside scenes


augusta pašā sākumā ciemojos pie vecāsmammas Dikļos. tā kā mammas mammas māja nebija apciemota aptuveni gadu, doma bija braukt mājās ne ātrāk kā pēc tam, kad būs piegleznoti visi līdzi paņemtie kartoni. diemžēl laikā, kad es biju tur, gandrīz nemitīgi lija un kartonu bija pārāk daudz.
šīs ir divas ainiņas no "Kairēnu" mājām divās vissaulainākajās stundās nedēļā, kad varēja aši paspēt kaut ko uzgleznot, ārā sēžot. pārējo laiku nācās aizpildīt ar pļāpām.

A3 paintings - my grandmother's countryside @ Dikļi, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, Latvija
oil on cardboard

honey


viens no vasaras lielajiem notikumiem, liels tāpēc, ka man pirmo reizi, bija medus sviešana "Andrejkalnos", Karlīnas laukos. visas dienas pasākums, kurā atēdāmies rāmīšu atvākošanas vaskaino medu un palikām bez pusdienām, un pēcāk cīnījāmies ar izlūkbitēm, un tīrījām visus mājas durvju rokturus no lipīguma.
pēc šī jūlija notikuma es pat mazliet savādāk sāku skatīties uz medu. produkta, kuru es katru dienu ēdu karotēm un dzeru tējās, vērtība aug. tagad, šķiet, tam varētu dziedāt veselas slavas dziesmas un rakstīt dzeju. pinas visas burciņas salda dzintara.

photos @ Karlina's countryside

paeonia

A2 painting of my grandmother's paeonia by me
oil on cardboard

seaside wind


šovasar kartē laikam visvairāk brīvdienu punktiņu ir tieši Kurzemē.
šīs vienas ļoti vējainās mēs pavadījām Liepājas tuvumā, mūsu ģimenes draugu vasaras mājās pašā jūras krastā. kas visspilgtāk palicis atmiņā - tieši aukstais un stiprais ziemeļaustrumu vējš, kas šajās dienās lika nepārtraukti salt, lai arī, atrodot kādu aizvēja stūrīti, varēja just, ka saule cepina aptuveni trīsdesmit piecu grādu karstumā.



viena no labākajām bezvēja un siltuma telpām bija siltumnīca. pirmais darbs pēc pamošanās - tecēšana pēc brokastu tomātiem un muļķu putnu ārālaišana. nākamais pēc tā ir skrējiens uz jūru pidžammā, un katru rītu tas pats - ledusauksts ūdens. tālāk diena paiet mēģinot atgūt siltumu un aizvējā gulšņājot starp labām grāmatām.

 photos: holiday dream @ Liepāja, Latvija

September 4, 2013

float over


itkā nemaz ne tik neilgu laiku, bet tomēr šķiet, vienu murkli, Latvijā viesojās tēta māsa, mana tante, Ieva ar saviem bērniem Anabellu un Jonathanu. no vienas pilnas vasaras dienas, ko mēs pavadījām kopā "Brāķeros" man izdevies pilnīgi tāds kā dokumentāls stāsts. stāsts, kas sākas ar visu mazo bērnu - mana brāļa un māsas, un mūsu brālēna un māsīcas atpeldēšanu laivā pa upi.


vienas ģimenes bērni pēc deguniem visi kā brāļi un māsas - gaišās galvas un prieks pārvarē pat valodu barjeru (vācu vs latviešu), un spēles raisās arī bez vārdiem.


un sapņi piepildās. sapņi par satikšanos, sapņi par braukšanu ar zāles pļāvēju traktorīti, sapņi par laivošanu, sapņi par piena zobiem, par ģimenes galdu, par labām atmiņām un skaistiem kadriem.
no kreisās - mans brālēns Jonathans (9), brālis Rūdolfs (6), māsīca Anabella (6) un māsa Zelda (10).






photos: family life @ our countryside

respite


salds atelpas brīdis vasaras svinību un sporta spēļu virpuļa vidū. apkārt mežs, bet mums saules izdedzināts zālājs, Liepājas vējš un draudzīgi "Draudziņi". otrā diena.

photos: one sweet respite by our family friends