July 31, 2013

colours


cīņa ar vasarasdarbiem ir smaga. visskaistākās krāsas pie manis parasti atnāk, kad vispār nav laika gleznot, un lielākā daļa laika aiziet pārbraucot no vienas mājas uz citu. man gan ļoti patīk būt ceļā, bet molberts vazājas no vieniem ciemiem pie otriem bez atvēršanas. nu, varbūt dažreiz.

šie te divi gleznojumi, kas kardināli pretējos stilos, tomēr tuvi trakajās krāsās, tapuši pagājušā mācību gada pašās beigās, pavisam tuvu vasarai. augšējā ir Agate iekš plenēra, gleznojot ēniņā, mūsu skolas pagalmā, vienā no viskarstākajām vasaras dienām. apakšā - kompozīcijas uzdevums "Fovisma ainava" pie pasniedzējas Siliņas, kurā atteicos domāt dabu no galvas un gleznoju Lāčplēša ielas kultūrvēstures pieminekli - izbijušas fabrikas dūmeni.

A3 and A2 oil paintings on cardboard by me
 1 - my good friend Agate Bernāne
 2 - a mystical smoke stack on Lāčplēša iela, Rīga

garlic


no visām vasaras dienām visbezrūpīgākās, mierīgākās un medainākās bija tās, kurās ciemojāmies "Ķiplokos", pierobežas zonā, meža viducītī, brīnišķīga ezera krastā. lauku plašais klusums, Ditas aukstā zupa spainītī, saule un siltais ezers aizpildīja visas ēdienreizes, vasaras baudīšana - laiku.


rīti vienmēr uzausa pilnīgi negaidīti un mazliet par agru, kad vakara sarunas tikai sākušas tā pa īstam raisīties, un tad bija jāaizgriež pret sienu pulkstenis, kas rāda pieci vai septiņi no rīta, jābeidz skatīties Latvijas Mūzikas kanāla muļķības un kopā ar lēcošo sauli jāiet peldēties uz pienaini siltu ezeru, pār kuru vēl balti miglas palagi. pēc tam varbūt kādu daļu dienas atvēlējām miegam vai arī miegainai izbijušas PSRS laika raķešubāzes drupu izpētei.

photos: Lejasciems, Alūksnes pagasts, Latvija

July 18, 2013

sis


šitā "Brāķeru" būšana - lauki tik tuvu, ka pusstundas braucienā no Rīgas jau var iebrist mierā. tikai, ja ir kas aizved. un tā lieliski pa vasaras darbadienām skriet, ja vakaros var saeploties pļautas zāles smaržu, ēst meža mellenes un paldēties upē kopā ar asariem. vēl interesantāk un bezbēdīgāk, ja ir pie kā.


kā reize laukos kopā ar omi un vectētiņu vasaras sākumu bumbulēja māsa. tad tajos vakaros, kad biju "Brāķeros", līdz rasai nopļāpājām pļavās un cēlām sapņu pilis. no lauku zaļuma saliju pilna ar svaigumu, no māsas ar tādu viegli rozā nokrāsu, ko gribas īpaši uzkrāt laikam pilsētā un laikam ar nepazīstamiem. māsošana un laukošana ir divas ļoti īpašas nodarbes.


photos: my sister in our contryside "Brāķeri", Ķekavas novads

still life and a child


šis audekls tapis pie pasniedzējas Siliņas aprīlī, cīnoties ar uzdevumu "Cilvēks un klusā daba". pavērojot vēsturi, atklāju, ka bieži vien mana mūza ir mana māsa. te arī - lai arī tumša brunete, tomēr māsa. gleznojums tapis kādos četros piegājienos, jo esmu pasākusi nedomāt krāsu skices un tonālos risinājumus veikt darba procesā, kas gan, taisnību sakot, ir baigais mazohisms.

A2 oil painting on canvas by me

again


te nu tu atkal esi
padevies
divos naktī
uz svaigi lakotas grīdas
pie ledusskapja
ar pusaizkostu pastētmaizīti

stāvi aukstajā gaismā
berzē zosādu uz pleca
te nu tu atkal esi

photos: by brother in a late evening after rain

July 17, 2013

two


 īsi pirms Dziesmu svētkiem, starp mēģinājumiem, ar Karlīnu aizbraucām pie maniem vecvecākiem uz "Brāķeriem". ļoti svētīga tā apziņa - vari aizbraukt uz tādu kā miera ostu, gulēt, gleznot un domāt pilnīgā lauku mierā un klusumā, cik gribas, un beidzot izpildīt dažus pienākumus pret sevi. lai arī mazliet iekšējs nemiers pirms lielākā gada notikuma, un jau iekšā dūc balsis koriem, tomēr maza pauze enerģijas uzkrāšanai.
pēc tam gan nāk visgrūtākais - braukt mājās pašu spēkiem, stopēt, attapties, ka aizmirstas mantas, un norīt to šķiršanās un atvadu neapmierinātību. grūti aizbraukt no tāda skaistuma, kad pat laiks nav sabojājies.

photos:
my friend Karlina Marta Zvirbule in my countryside

seaside fun


tā nu pēc visiem cūcības likumiem ir, ka tad, kad bērnudārza grupiņā visi vecāki saorganizējušies ar bērniem braukt ekskursijā uz "Laumu" dabas parku, diena ir lietaina un vēsa. bet bērni un vecāki spīd kā saules, uzvelk pirātu cepures un iekaro arī drēgnumu.

photos:
my brothers kindergarden excursion to seaside

July 7, 2013

white nights


vakarā kā šis
gribas apmīļot katru gabaliņu
ledus savā dzērienā
un likt piparmētrām
glāzē ziedēt

tad uzziedēs arī elsas
ko apēd nakts


sketch of my coursemate Agate my me - wax crayons and ink on paper

bunder


bija pirmā jūnija nedēļa, trešā prakses diena, un mēs stiepām savus molbertus uz Ķīpsalas jahtu piestātni. laiku solija siltāku un mazāk vējainu, kāds viņš patiesībā bija, bet saule dedzināja ādu tā vai tā. foršas tās prakses dienas, kad var visu laiku čalot ar skolotāju, apmainīties idejām un plāniem. vakars todien atnāca ar milzīgu gandarījumu un apdegušiem pleciem.

oil paintings by me
A4 canva and A3 cardboard

July 6, 2013

yard boys


mana brāļa Rūdolfa labākais draugs ir mazais Ernests, kas dzīvo stāvu zemāk aktieru ģimenē, un ir gadu vecāks. šī draudzība gan ir pilna trauksmainības - abi zēni ar raksturu un vienmēr atrodas kaut kas, par ko sakašķēties un sakauties, tomēr spēles vienam bez otra ir grūti iedomājamas.
visa ziema un pavasaris pagāja kopā dauzoties pagalmā, nu ir atnākusi vasara, un laika caurumi starp satikšanās reizēm izstiepjas no viena vakara līdz nedēļām - ilgas ir pārkāpušas pāri malām kā rauga mīkla.

atceros, šis bija vakars, kurā pārvarēju milzīgo pēcskolas nogurumu un uzlaboju sev visu dienu, spēlēdama ar zēniem futbolu - divi pret vienu. ar to milzīgo enerģijas daudzumu, kas aizgāja, droši vien varētu palaist kosmosa kuģi. spēli beidzām ar desmit vārtiem pret deviņiem puiku labā.

photos:
my brother with his best friend playing in our yard

musical instruments


daudz sanāk gleznot patīkamas klusās dabas, kuras pēc tam krājas bez pielietojuma kā jau mācību darbi. šos gleznoju pavasarī, katru pa kādiem diviem seansiem, kas sanāk sešas stundas. tāds tīri veiksmīgs duets, kas stāv pie manis ierakts mapēs, bet labprāt par kārbu cepumu, draudzīgām kafijām vai siltu smaidu aizpildītu tukšumus uz sienas kādā kafejnīcā, viesistabā vai virtuvē.

A2 painings by me - oil on cardboard

late willows 2


lai gan šī nedaudz atgādina Zib vai Ērenpreiss reklāmu, tās ir bildes, ko samērā nesen ar Karlīnu izņēmām viņas dalībai QooQoo konkursā. īsta latviešu firmu ziepju opera. un šie atkal ir Uzvaras parka vītoli, zem kuriem uzstājīgi pēkšņina pīles, un nu jau karstajos vakaros lēni slīd noguruši pārīši, kurus iztraucē divu pustraku meiteņu nesavaldīti smiekli.

šis bija viens no tiem vakariem, kad es pateicos kosmosam par iespēju neiet uz savu tukšo dzīvokli un neēst vakariņas vienatā. visa ģimene izbraukusi. notika vakarēšana pie Karlīnas uz siera, salātu, martini bāzes. un kas gan tā par vakarēšanu bez mīšanās uz Andrejsalas molu nakts vidū. pilnīgi kūst uz mēles.

photos:
late bike-trip to Uzvaras parks, Rīga
with my friend Karlīna
taken with my iphone

late willows 1


šīs bildes ir no sakuras ziedēšanas laika. tas tagad šķiet jau veselu mūžību atpakaļ. tad vēl bija vēsi vakari un iesnas visiem kā vienam. un mēs ar Karlīnu izdomājām braukt skatīties mazo kociņu ziedēšanu, kas dižojās savā rotā vēl kautrīgi un tikai kādu nedēļu, ne vairāk.


patiesībā, vairāk no šī izbrauciena sanāca vērot saulrietu un pļāpāt, sēžot uz uzvaras pieminekļa augšējā podesta, kad visapkārt 9.maija ziedi. un vēl labāk mums abām sanāca pēc tam braukt dzert kafiju un citādi svinēt draudzību. Uzvaras parks ir skaista vieta, kur nodoties tādām izklaidēm - milzīgs plašums, liels, kopts zaļums, maz cilēku un kņudinoša laikmetu pamatīguma sajūta vai kā to lai nosauc, staigājot caur parku, kas izgājis laikam cauri, saglabājot šādas un tādas to iezīmes, kas tajā ieaugušas tik organiski.

photos:
late bike-trip to Uzvaras piemineklis, Rīga
with my dear friend Karlīna Marta Zvirbule