June 27, 2013

books

A2 drawing by me - graphite, indian ink, crayon

kaleidoscope


visu laiku no jauna šķiet, ka nekad dzīvē es tā neesmu skrējusi kā tagad. tīrās muļķības! visu laiku skrienu un skrienu, tikai ainavas mainās. skumjākais tas, ka reizēm to vien tikai pamana - ātro kustību -, un paslīd garām visi tie jaukie nieki, kas izdaiļo ikdienu.
zīmīgi, ka ikreiz, attīstot bildes, līdz ar tām pie manis atgriežas ne tikai sajūtas, bet visuzskatāmāk redzamas tieši gadalaiku maiņas. uzreiz var pateikt, ka skrienu ne tikai es, bet arī laiks. nu jā, tā mēs abi darām. fotoaparāts bieži vien paspēj noputēt.

bet visādi citādi - tik daudz, kas noticis, mainoties pavasarim un nākot vasarai, ka tagad gribētos aizbraukt uz pasaules malu vientulībā un atkopties no visām burzmām, runām un notikumiem. gribētos mēnešiem gulēt, pēc tam nedēļām gleznot, skriet lielas distandes un peldēties līdz ķermenis pagurst, bet prāts lido. smejies vai raudi, bet ar šo mazo vasaras pauzīti, kas tagad dota, arī to visu nāksies darīt skrienot.

photos:
random analogue photos from last month taken in my house

autumn winter collages


šis gads pagāja kompozīciju mācoties pie pedagoģes Ineses Siliņas. diezgan dalītas jūtas par šo kopāstrādāšanu, bet viena darbu sērija ir tikpatkā pus-taisīta - milzīgās gadalaiku kolāžas.
vienā gan varu atzīties - ja tētis nebūtu palīdzējis līmēt, tad es būtu ne tikai negulējusi naktis, bet arī pielīmējusi sevi ačgārni pie grīdas. roku darbs nemaz nav tik viegls, bet prakse netaisot šāda veida darbu ar datoru - noderīga.

collage "Autumn" and collage "Winter" - both 60X90 cm

rondo



mans JRRMV video prakses darbs, pildot uzdevumu "Maksimāla piepūle, minimāls rezultāts". mana māsa un Imanta Ziedoņa epifānija.
video by me

June 1, 2013

Berlin 3


pēdējā Berlīnes diena. man bija uzkritis nogurums pēc visu iepriekšējo dienu aktīvās pilsētas izpētes un pēkšņš vājums sakarā ar aizbraukšanu. aizbraukt vienmēr ir grūti, pat ja gribas mājās. pusi dienas vāļājos gultā un kavēju bērniem iešanu uz parku. tāds maziņš nekas pirms aizbraukšanas.

-ko tu dari?
-garlaikojos.

photos: my aunt's little son in her flat @ Berlin

Berlin 2


vai šis skats kaut mazliet neatgādina Prāta Vētras "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" albūma vāciņu? uzņēmums no Berlīnes Tempelhofas lidostas, kas pilsētā vairs nefunkcionē kā lidosta, bet gan kā milzīgs parks.
Tempelhofas lidostas parks - fascinējošs, nekad iepriekš neredzēts tik milzīgs plašums tik biezi apbūvētā pilsētā. tāda sajūta, ka labi ieskrienoties ar velosipēdu, tiešām varētu pacelties spārnos. vai labi ticot.


patīk šī vieta ar nedefinēto funkciju. kopš lidlauks ir slēgts, pa retam te vēl nosēžoties kāda lidmašīna, bet pārsvarā ļaudis staidzina sunīšus, laiž pūķus un helihopteru modelīšus, braukā ar velosipēdiem, skrituļo, sauļojas, nodarbojas ar jogu, meditē, mācās, pikniko un, un, un... dara visu, ko vien var iedomāties. arī kartē skaisti izskatās šis lielais, zaļais taisnstūrveida laukums.

photos: Tempelhof airport/park @ Berlin