April 30, 2013

fuddle


atkal naktī uz pirmdienu pārrodos vēlu pēc kaimiņu sunīša pieskatīšanas, kurai sekojusi laba kāršu spēle, baltvīns un pilnīgi nesagatavotas pirmdienas stundas. ir skaidrs, ko vajadzēja pilnai laimei. lai gan Ziedonim ir sava taisnība par to, ka laime ir tikai visu lietu kārtība, šoreiz tomēr ir bijis svarīgi noreibt.

Vienmēr vajag būt noreibušam.
Tā ir visa gudrība.
Lai nejustu drausmīgo Laika nastu,
kas liec jūsu plecus lejup un
spiež jūs pie zemes,
vajag reibt bez pārtraukuma.
Bet no kā?
No vīna, no dzejas, no mīlestības -
kā paši gribat. Bet - jānoreibst.
  -  Šarls Bodlērs

vajag noreibt tieši tik daudz, lai uzmanība pietiktu vien svarīgākajam, un tad tas arī sakārtojas. pārējais mazsvarīgais paliek otrajā plānā. visu tā pat nekad nevarēs sakārtot, tā pat kā Rīga nekad nebūs gatava.
vajag noreibt no labas kompānijas, noreibt pie plīts no pusdienu kārdinošās smaržas, noreibt no tikko nogruntētiem audekliem, noreibt no muļķīgiem kursabiedreņu jokiem, noreibt no gandarījuma sajūtas un noreibt no saldā nakts dzestruma, kas plūst pa logu.

photos from my school

April 28, 2013

gnome


tad, kad es esmu noskrējusi visu dienu pa skolu, pēc stundām palikusi gleznot, mājās braukusi caur fotocentru un tad vēl līdz pusnaktij ņēmusies ar kompozīciju skicēm, tad es pēkšņi atceros, ka gribas dzīvot skaisti. gribas viegli pamosties no rītiem, būt visur laikā, gribas audzēt puķes un tukšu plānotāju, un pārtikt no augļiem, un daudz laika lasīšanai, un vienmēr izgludināt visus kreklus, un lielisku kārtību uz rakstāmgalda. lai ir spēks un viss nāk viegli.

my brother with a gnome's hat

April 26, 2013

timing


kad pirmo reizi ieradāmies mājā dzintaros, tur bija pilns ar iepriekšējo saimnieku steigā pamestajām mantām. tās nebija mantas, kurām pietrūktu saimnieks un kuras pietrūktu saimniekam. tie bija visdažādākie krāmi, lielākā daļa no tiem pilnīgi nekam nederīgi. un tomēr starp visu, ar ko bija piebāzta divstāvīgā vasarnīca, atradās pāris vēsturiskas servīzes, antikvāras tējas kārbas, daži restaurējami atpūtas krēsli un vecas fotofilmas. vajadzēja visu izmēzt ārā un savest māju kārtībā.
toreiz es pārbraucu ar vienu pāri dzeltenu Sarkanā Kvadrāta peldamo sandaļu, koka atpūtas krēsliņu bez sēžamās virsmas, pāris gleznu rāmjiem, melnās tējas kārbām un vienu nejauši līdzpaķertu fotofilmiņu.

par fotofilmas atrašanos pie manis es diezgan ilgu laiku stipri bažījos, līdz beidzot savācu drosmi un cerības tur neatrast kādus pārlieku personīgus kadrus.
tomēr tagad ir noticis pats bailīgākais - man ir pilnīgi nezināma autora uzņēmumi ar pilnīgi nezināmu laiku PSRS pastāvēšanas ietvaros un pilnīgi nezināmiem cilvēkiem, kas dzīvojuši šajos ietvaros. spoki?

un lai nu arī kā. visvairāk man tomēr ir bail no nekārtības. un man ir pavasaris, laika plānošana un skates tuvošanās - labākā enerģijas sūkņu sistēma pasaulē. tad vismaz spoki šajā cīņā mani iedvesmo.


photos from my misctical archive
black&white analouge CCCP

April 23, 2013

small celebration


no tās laimes, ar kādu es dažos brīvdienu rītos skatos uz saules gaismas apspīdētām lašmaizītēm, siera kūku ar avenēm vai kaut ko tik pat svētīgu, varētu dzimt daudz mazi skaisti pavasarīši. tomēr vienīgais, kas parasti patiešām notiek, ir laimīga pilnīga aizmiršanās un lēna mirkļu baudīšana slinkojot. tā es cenšos tos brīžus pavilkt garākus.
ja vismaz vienreiz mēnesī ir iespējams sev samelot par to, ka rīta pusē nekas nav jādara, mazliet papļāpāt ar mammu un nesteidzīgi izlasīt kaut ko skaistu par iedvesmojošiem cilvēkiem, labām domām vai mākslu, ko gan vispār vēl var vēlēties. un vēl vērot, kā uz pretējo māju jumtiem kūst sniegs. laiks iedresējis zināmu pieticību.

mammai bija ļoti skaista dzimšanas diena. visu dienu nodzīvojāmies pa mājām un baudījām mieru.

photos: pictures of my mothers birthday morning

abrasions

intermission


kādu mēnesi aizkavējušās bildes no kādas otrdienas.
otrdienās pēc septītās stundas mēs pametam skolu, lai dotos uz blakusesošo ģimnāciju uz sportu. šis starpbrīdis cauru ziemu bija spoža atelpa pēdējājā vakara saulē, kurā sētas noguļas uz trotuāra un koki sakāpj māju sienās.


 šādos brīžos, kad gaisma krīt lieliski nevis tikai uz maza laukumiņa, bet visapkārt, es parasti galīgi pazaudēju galvu un nevaru atraut aci no kameras skatu lodziņa. tāpēc arī te daudz zariņu, lodziņu un refleksīšu.



photos: evening sun on the way from my school to sports hall
the pretty model in the secound picture - my coursmate Agate Bernāne

April 14, 2013

small debauchery


viena no labākajām sajūtām ir tā, ar kuru pēc garas, bet uzvaru pilnas dienas no ielas kāp augšā pa kāpnēm līdz ceturtajam stāvam, atslēdz durvis, ienāc dzīvoklī, noaun kājas, ieej guļamistabā un iekrīti gultā. tad kādu brīdi nekustīgi guli svaigi uzklātajā gultā ar acīm vaļā un domās zīmē griestos turpmākās rīcības plānu. tā ir uzvarētāja sajūta. (un pēc tam, iespējams, padodies iespējai izkārpīties no drēbēm un palikt tur nekustīgi vēl kādas pāris stundas.)
ne mazāk patīkama, lai arī savdabīga, ir pilnīgā zaudējuma sajūta, kad pusdivos naktī badā stāvi pie ledusskapja naktskreklā un meklē kaut ko garšīgu un pienu priekš kakao. darbi čupām, bet prāts nesas noskatīties kādu filmu... varbūt, lai attaisnotu sevi, skatīties kaut ko no mākslas vēstures?

tas viss šeit un tagad. pavasaris nāk, bet es vēk klusiņām dzīroju tikai no vieniem darbiem līdz otriem, neizbāžot degunu no kapsulas.

drawings (poorly reproduced by iphone)
1 my writingtable - with black pen - A2
2 brother - graphite - A3

April 10, 2013

april with snow


cīruļputenis, kad jau šķiet, ka tūlīt, tūlīt varēs vilkt ārā plānos putekļumēteļus un augstpapēžu kurpes... dažus gadus atpakaļ ap šo laiku jau atklājām sauļošanās sezonu. pavasari, nāc ātrāk!

iphone photos