March 25, 2013

loud still-life and my sister


cik mīļi
zem sapņu mākoņa
tu mosties vasarā
un arī citreiz vienmēr
tavs smaids silda
tā pat kā silts kakao no rītiem
cik mīļi
celies, iesim klīst caur pludmalēm
un labām grāmatām izpīsimies cauri
gluži kā tavas bizes
ko es sasiešu aukliņām
cik mīļi
no segas apakšas siltuma
sveicienam kāju izbāzt
labrīt degunteli
cik mīļi
spītēsimies tiepsimies un smaidi
tikai pamodini mani no miega
acu zītītes, kas jautri čivina
par ziliem brīnumiem
un visu saldo prieku
***



skolā datorgrafikā iedeva uzdevumu "Skaļa klusā daba". lauzīju galvu nedēļu ar pusi, līdz šodien ar māšuku krāsojām lūpas, acis, nadziņus un sabildējām pāris bildes ar aifonu. un.. viens vakars darba, lai uzdevums būtu pabeigts!
bet šo dzejolīti Zeldai uzrakstīju uz dzimšanas dienu, kas oktobrī. un tajā smaidīšanas un saldās sapņošanas frontē ar manu māsu nekas nav mainījies.

photos:
photoshoped pictures, taken with iphone, of my sister Zelda Viktorija
poetry:
a poem about my sister i wrote in october 2012 for her birthday

No comments: