March 30, 2013

happy easter!


ar šiem foto aptuveni pirms gada iesniedzu dokumentus, lai mācītos JRRMV. iet labi. priecīgu visiem pavasara sagaidīšanu un Lieldienas!

March 25, 2013

loud still-life and my sister


cik mīļi
zem sapņu mākoņa
tu mosties vasarā
un arī citreiz vienmēr
tavs smaids silda
tā pat kā silts kakao no rītiem
cik mīļi
celies, iesim klīst caur pludmalēm
un labām grāmatām izpīsimies cauri
gluži kā tavas bizes
ko es sasiešu aukliņām
cik mīļi
no segas apakšas siltuma
sveicienam kāju izbāzt
labrīt degunteli
cik mīļi
spītēsimies tiepsimies un smaidi
tikai pamodini mani no miega
acu zītītes, kas jautri čivina
par ziliem brīnumiem
un visu saldo prieku
***



skolā datorgrafikā iedeva uzdevumu "Skaļa klusā daba". lauzīju galvu nedēļu ar pusi, līdz šodien ar māšuku krāsojām lūpas, acis, nadziņus un sabildējām pāris bildes ar aifonu. un.. viens vakars darba, lai uzdevums būtu pabeigts!
bet šo dzejolīti Zeldai uzrakstīju uz dzimšanas dienu, kas oktobrī. un tajā smaidīšanas un saldās sapņošanas frontē ar manu māsu nekas nav mainījies.

photos:
photoshoped pictures, taken with iphone, of my sister Zelda Viktorija
poetry:
a poem about my sister i wrote in october 2012 for her birthday

still winter



ziema joprojām te. jau apnicis mētelis un pārvietošanās sabiedriskajā transportā. gribu staigāt kurpēs un braukt ar velosipēdu. bet vispār pelēki baltais ir rāmi skaists un pieradums pie aukstuma ir tāda labi pastāvīga lieta šajā nemierpilnajā laikā.

man patīk arī doma, ka droši vien kāds tur ārā jau paguvis nodomāt, ka man kas atgadījies ar kameru - bilžu nav jau labu laiku. patiesībā atrisinājums gaužām vienkāršs - man ir pārāk maza rokassomiņa. respektīvi, tā ir vai nu pilna ar grāmatām, vai arī pilna ar laptopu. tāds ir jaunais ritms.

photos: taken with my iphone
1 snowy ground @ Pārdaugava, Rīga, Latvija
1 a graffiti on a wall @ Rūdolfa Blaumaņa iela, Rīga, Latvija

March 9, 2013

five minutes


ziemas beigās bija brīdis, kad gribējās gleznot ar atvēzienu.
tā nu uzreiz atradās arī iemesls - starptautisks Francijā organizēts mākslas skolu konkurss. šī gada tēma - "Mana bērnība". tehnika dota brīva, paliku pie klasiskās glezniecības.
nosaucu par "Piecas minūtes". kāpēc? es neredzēju, kā parādīt kārtējo saulaino smilšukastes ainiņu, bet gribēju mazliet pasmieties par to, cik apgriezta un saasināta bija pasaules uztvere manā mazotnē. piecas minūtes... mūžība. piecas minūtes gaidīt mašīnā, kamēr tētis birojā noliek papīrus vai iepērkas. ak, šīs piecu minūšu stundas un gadi mašīnā, vērojot garāmgājējus un pārskaitot roku pirkstus..
bet (!) tomēr, raugoties uz bildi, ir arī citi tēmas atrisinājumi. iespējams, ne tik dzīvespriecīgi, un, iespējams, ne tik ļoti par mani.

"Five minutes"
Oil on carton 112 x 70 cm

March 6, 2013

lunch


tā plaši, plaši, laimīgi lēnām ieelpot. atnācis tāds milzīgs miera vāks un pārklājies visām mazajām skriešanām pāri. nu var atspulgā paskatīties, jā, rekur tikko pabeidzu vienu milzīgu projektu, lūk tur atkal noslēdzās viens darbiņš, ā re če, kā uzgleznoju gatavu lielo mēneša mājasdarbu kompozīcijā, un tā līdz sīkākajam refleksam pētīt lielo vāku, kurā darbu un pienākumu zupa spoguļojas. bet tā zupa ir pats labums, jo tajā ir viss, ko es mīlu un milzīga radošā brīvība. un man jau patīk uzņemties, un darīt, un vislabāk patīk pēcgarša un gandarījums saldajā.


digital fisheye photos of my school - JRRM, Riga, Latvia - during this march
1 my coursmate Liene Rumpe @ cafeteria
2 glass staricase

with moths



aizejot mīļajam un man ļoti svarīgajam dzejniekam un publicistam Imantam Ziedonim, ar deviņgadīgo māsu Zeldu uzzīmējām šādu mazu ilustrāciju viņa dzejolim "Ar naktstauriņiem".
ilustrācija tapa lēnā garā domājot un zīmējot divas dienas. mūsu divas dienas Ziedoņa divās minūtēs. lai silta mūsu dižgara piemiņa!

video by me and my sister Zelda Viktorija

March 3, 2013

about cats


aizgājušo piektdien pabeidzu pasūtījumu - sienas gleznojumu ģimenes ārstes Dzintras Rostokas kabinetā veselības centrā "Možums".
viss sākās ar to, ka daktere pasūtīja gleznojumu, dodot pilnīgu brīvību tēmas un krāsu ziņā, sak, es zinot labāk. līdz ar to, ka sienas gleznojumi man vairāk saistījās ar ne pārāk augstām dizaina kvalitātēm, es gribēju radīt kaut ko kvalitatīvu, pilnīgi savu un svaigu. beigu beigās, skicējot idejas, nonācu līdz kaķiem. šeit sākuma skice.

tad kad ideja bija akceptēta arī no pasūtītājas puses, sākās reālā darbošanās. trīs piegājieni.
pirmajā reizē uz sienas izkārtoju un apvilku milzīgos trafaretus. kaķu komponēšana uz sienas izrādījās sarežģītāka kā varētu šķist.
otrajā reizē piecās stundās ieklāju visas pamatkrāsas un pamatdetaļas, kā bija domāts sākuma skicē. te labi ilustrējošas bildītes. nedaudz problemātiski tas, ka sienas klātas ar tapetēm, bet tā kā tapešu līme laikam bijusi laba un izmantoju emulsijas krāsas, tik traki nebija.


un tā kā sapratu, ka liela siena tomēr nav mazā skicīte, un vajag vēl detaļu, ņēmu vēl arī trešo reizi, kurā divu stundu laikā visu esošo kompozīciju uzprišināju ar strīpām un citiem raibumiem. šeit gala rezultāts.



ja tiek jautāts, kāpēc kaķi, atbilde gluži vienkārša - tās ir figūras, kas jauki stilizējas un ar kurām varēju panākt vēlamo dinamiku. tieši tā, kā pati ārste vēl priecājās - kaķuki izskatās ar dzīvi apmerināti, veselīgi un dzīvespriecīgi - tieši tas, kas vajadzīgs ģimenes ārsta kabinetā. rotaļīgi un viegli, lai bērniem prieks.

visforšākais noteikti tas, ka pat starp šīm darba dienām, starp kurām atsauksmes nemaz nebija tik lielas, varēja klausīties mazuļu atsauksmes un iespaidus par manu darbu. kas var būt labākais, ja auditorija ir bērni! un pašai ārstei, pasūtītājai, un man arī prieks.


wall painting and the process of the work @ veselības centrs "Možums", Rīga, Latvija by me
emulsion paint