January 29, 2013

progress



sliktākajā gadījumā viss būs labi


photo: the way back from school near Mārtiņa Cemetery @ Pārdaugava, Riga, Latvija

January 27, 2013

cosiness


kad viss ir slīkšana darbu jūrā, kad viss ir pārpildīts, kad viss ir sarežģīti, kad viss ir skriešana, kad viss ir apnicis, kad viss ir nenovēršami, kad dusmas, kad kaut kādi vien piecus gadus vecāki gudrinieki man stāsta, ka es vēl nezinot, kas ir atbildība, tad vienīgais miers ir mājās. vienīgā domu brīvība.
ja nevar saprast, nevajag mēģināt saprast, jo sanāk šķībi. ja es nevarētu paciest nesaprašanu, būtu savādāk. ja es nevarētu padarīt, es nedarītu. bet es varu un cīnos, un kūņojos, un visu tikai pretī. kas man par daļu,
"savējie sapratīs,
 savējie sapratīs,
 ka dziesma ir kliedziens".  
-Imants Kalniņš - "Dziesma, ar ko tu sācies" 
tad par spīti visai tai masai, kurā slīksti, aizvērt durvis un vismaz kādu brīdi dienā būt divatā ar neko prātīgu, likt ar mazajiem - brāli un māsu - lego mājas, kopā spēlēt šahu vai cept kēksus. tā ir sala okeāna vidū, tā ir oāze nogurušajam tuksnesī. nedrīkst to pazaudēt.

photos: my sister Zelda showing Lego to me  at a sunny morning in our kitchen @ Riga, Latvija

January 26, 2013

self-portrait


beidzot man mācību procesos atkal ir atgriezusies datorgrafika. tieši šobrīd - fotošops.
tā nu divu pirmo mācību stundu laikā zem brīvās tēmas, savu prasmju demonstrēšanā, smejoties radušies divi traki pašportreti.
kā Jānis no skolas gribētu teikt:"visi šajos darbos saskata dziļu simboliku, bet patiesībā tā nav."

P.S. augšā es esmu ledus karaliene, bet apakšā serafs
two self portraits made @ Photoshop

January 24, 2013

what's past


pēdējā laikā aizvien skaidrāk top, cik svarīgas vakardienas. atmiņas - manas un citu, un to lietiskie apliecinājumi kopējā vēsturē. viss, kas tuvs, iezīmējas neaizmirstams, bet ne apstādināms vai nostādāms pret laika straumi.

augšā bilde no pagājušās Lāčplēša dienas, kas noteikti ir vieni no maniem gada mīļākajiem svētkiem sākot ar laiku, kad ar vecākiem apmeklēju krastmalu, sēžot tētim pičpaunā, līdz tagadnei, kad eju pati, dziedu un vēl uz baznīcu. man 11.novembris ir kristāliski skaidri svētki par atmiņām, piemiņu, savas zemes mīlestību un lepnumu.

photos:
11'th November - landmark date for Latvian Freedom Fighters @ Riga, Latvia
my sister Zelda with a glass snow ball i got from my aunt Ieva when i was a child

seventeen


šeku reku, gads atkal rinķī, un bija jāsvin dzimšanas diena.

tā kā šogad pirmdienā, un man iet traki, ar kursabiedrenēm un dzīves biedrenēm atzīmējām šo datumu pavisam smieklīgi mīlīgi. pēc vieglu garu norukātas pirmdienas pie manas Lienes dzīvoklī uzklājām klasisku studentu galdu ar siera salātu maizītēm, sēņu pastu un tamlīdzīgām vājībām. priekšzīmīgi visās bildēs stāvu pie plīts - uzcepu kūku.


pēcāk paši sevi pieteica un ar puķēm no nekurienes ieradās Aleksis, Miķelis un Roberts. par viņiem šampānietis. kūka garšīga. apsveikumu upītes. baigi mīļi.
un tad aizpļāpāties un pēcāk skriešus skriet uz filmas "Anna Karenina" vēlāko nakts seansu centrālajā pilsētas kinoteātrī, kas ir baigā kostīmu acu bauda, lai arī kādi mīnusi.
ļoti ļoti labi. ļoti ļoti paldies.

tātad, lūk, manas
Liene, Katrīna, Agate, Karlīna, Agnese -


polaroid photos - my 17'th birthday - by my coursmate Liene Rumpe (except the last one)

January 22, 2013

Spilve_01

es tiku uzaicināta piedalīties Pārdaugavas izpilddirekcijas organizētā fotoprojektā "Pārdaugavas 24 sejas". kopā ar vēl divdesmit četriem fotogrāfējošajiem savā starpā sadalījām Pārdaugavas aprinķus; projekta mērķis - izveidot 24 bilžu ceļojošo izstādi un popularizēt Pārdaugavas identitāti. es izvēlējos Spilvi. termiņš - 30.aprīlis.

viss sākās pagājušonedēļ. ņēmu šo projektu nopietni - kā nekā, beigās man jānonāk līdz vienai Spilvi raksturojošai fotogrāfijai, un vienā bildē ietvert visu vietas būtību ir ārkārtīgi grūti. sāku meklēt kādu Spilves iedzīvotāju, kas varētu man komentēt savu rajonu no sava cilvēcīgā personīgā skatu punkta; vācu informāciju par vēsturi un ievērojamākajiem objektiem Spilvē. pilnīgi skaidrs bija tas, ka es fotogrāfēšu analogi un vairākos piegājienos, lai arī vairāki gadalaiki un lielāks prieks.

neviens Spilves iedzīvotājs tā arī neatsaucās. ārā ziemas aukstākais laiks, un man ir skaidrs, ka viena un ar sabiedrisko transportu es neko prātīgu nespēju izdarīt.
sestdienas rīts. pēc brokastīm domīgi izstāstu tētim savas bēdas, un jau pēc pusstundas ar nedaudz pārsniegtu ātrumu priecīgi tieku vesta fotomedībās uz Spilvi. viena pusfotogrāfēta fotofilma (lasi: četrsimtniece) kamerā un vēl otra kabatā.


pirmā mūsu apstāšanās vieta ir Spilves lidostas ēka. jau pietiekami biju izlasījusi par tās ziemas miegu, tāpēc liku cerības uz lidostas ēkas noliktavām un sargu - tīri cilvēcīgi kaut kādu mazu bildēšanu un tuvāk tikšanu sarunāt. līdzko pametu mašīnas salonu, lai privātajā teritorijā zem ķieģeļa dotos kājām, gandrīz dabūju biksēs vilku suni. brīdinājuma zīmes par to, ka vari būt pusdienas, nav. pēc kaut kāda brīža no tālienes atskan arī sarga, saimnieka, balss, kas apsauc suni, bet turpat uz vietas tomēr saprotu, ka labāk atvainoties par traucējumu un griezties atpakaļ.


tālāk nolemjam, ka jāmet loks apkārt lidlaukam. braucot garām atklājas kārdinoša aina - aizsarggrāvis aizsalis un pieputinātais lidlauks aicinoši vizuļo vakara saulē. ilgi nesvārstos.
nonākšana uz lidlauka ir kaut kas fascinējošs. milzonīgs milzonīgs klajums, kam pie horizaonta mazas Purvīša glezniņas. nevienas dzīvas dvēseles, tikai zvēru pēdas. lai arī mēs oficiāli te nedrīkstam atrasties, tomēr īsti nevienam netraucējam, un pat ja tā - skats tomēr ir tā vērts, lai riskētu.


brīvības sajūta nav aprakstāma. pēc divdesmit minūšu brišanas tikai uz priekšu vien, man izbeidzas pirmā filma. ejam atpakaļ pāri visam klajumam, pārslidinamies pāri grāvim, pāri šosejai uz mašīnu. guļot tumšā bagāžniekā nomainu filmiņu. lēnā garā veicam visu to pašu ceļu, atkal brienam atpakaļ uz lidlauka otru malu. līdz tam laikam bijām māžojušies vismaz stundu. ik pa brīdim, atceroties lidostas ēkas sarga suni, smejos, ka, ja viņš gribētu, sen jau būtu klāt. un tomēr šķiet, ka pamanīti neesam - lidostas ēka ir kilometru no mums.


noskatāmies saulrietu cauri milzīgam mākonim, kas ceļas no rūpnīcas dūmeņa. pārākā industriālā romantika. starp citu, arī Daugavas pusē no mums, ostā, ceļas tādi paši, pat vēl melnāki dūmi, un sniegs, kurā brienam teju līdz ceļiem, no virspuses ir pilnīgi pelēks. pēc pieputējušajām pēdām var saprast, ka arī tie paši zaķi te bijuši pasen. tomēr, kaut kāda rosība Spives lidlaukā ir arī ziemā - pāri visam milzīgajam klajumam iet viens izšķūrēts, nobraukāts un arī apledojis skrejčeļš. par to tad arī mazliet iesmejam, inscinējot lidmašīnas pacelšanos, bet, tākā saule jau zūd aiz apvāršņa, lēnām griežamies rinķī un mēģinam saprast, no kuras puses esam nākuši.


tālāk seko laikam pats neaizmirstamākais brīdis. mīļi apsķērušies un aizsapņojušies ar tēti brienam no lidlauka viduča uz malu, kad pēkšņi viņš skaļi iesaucas:"re, mašīna! sargs mums pakaļ! skrienam!!" momentā metamies bēgšus. apmēram 500 metrus no mums ar izslēgtiem uguņiem un sirēnām pa skrejceļu klusi lavās sarga džips.
"nāves bailes", abi nesamies cik jaudas pāri pieputinātajam laukam, kur mašīnai mums sekot nav iespējams, bet es paniski smejos pilnā kaklā, līdz vairs nav elpas. mašīna aiz muguras taurē, bet nav drosmes atskatīties.


tomēr vakaru policijas iecirknī nepavadījām. pāri laukam, pāri grāvim un jau uz šosejas, lai tālāk paši savā mašīnā un drošībā. avantūristi. māksla prasa upurus, un abi smaidot kāsējam, sarijušies auksto gaisu.


photos: the first set of a photoproject about Spilve @ Spilve airport, Pārdaugava, Latvija

January 19, 2013

spotted


tātad tā. pagājušā svētdiena bija manas omes septiņdesmit ceturtā dzimšanas diena, un es padevos, braucu uz Jūrmalu un negleznoju, nestrādāju un nerakstīju referātus, bet braucu dot bučas, ēst klinģeri, pīrādziņus, dzert šampanieti un svinēt. 
tad nu pirmais darbs bija dabūt vieglu badu un sārtus vaigus. proti, gājām nodarboties ar distanču slēpošanu, braukt no kalna ar ragaviņām un uz dibena. kompānija - es ar brāli un māsu, un tēti.
aiz nepierastās izbraukšanas uz nestrādāšanas brīvdienās, aizmirsu mājās savu analogo fotoaparātu, tāpēc šīs bildes uzņemtas ar tēta digitālo Canon spoguļkameru. bet tas daudz šoreiz neskādē - sniega baltums, neapsnigušo brikšņu raibums un priežu sarkanums reibina tā pat.


digital photos - last sunday @Dubulti, Jūrmala, Latvija

January 18, 2013

green mind


neskatoties uz to, ka ārā putina un sniegs jau līdz ceļiem (lai neteiktu, ka līdz kaklam), galva smaga no ideju pārpilnības un jauniem projektiem. es nebūt nejokoju! koncentrēju visu labo silto toņu un zaļuma spēku domās.
šīs divas zaļās pri zaļās bildes atradu, rokoties arhīvā, datorgrafikas stundu ietvaros, un meklējot senas Rīgas nomaļu bildes vienam fotoprojekta, kuru gan pagaidām turēšu noslēpumā, lai pēcāk pasniegtu kā pārsteigumu.
divas, visnotaļ vasarīgas bildes, kas notur optimisma garu šajā gada smagākajā laikā. un tagad nudien galvenais ir uzturēt sevī pagājušās siltās sezonas sauli un sparu, lai aukstajā laikā nenosaltu, bet sevi pierādītu un ar joni izrautos virs ūdens savā darbu jūrā.

photos:
1 digital photo of me @ Uzvaras parks, Pārdaugava, Rīga, Latvija by Estere Grāvere, 20011
2 my sister in autumn @ our countryside "Brāķeri", Ķekavas pagasts, Latvija, 2011

January 8, 2013

clearness


arvien grūtāk nākas izskaidrot, kā paskrien laiks, kā pazūd darbu saraksti, nedēļas un plāni. katapults no vecā gada, un esmu ielidojusi jaunajā, atkal uzņemot ātrumu, kas solās būt jo lielāks.
liekas, vēl vakar skates, vēl vakar bira visu semestri pelnītās teicamās sekmes, vēl vakar vadīts skolas Ziemassvētku pasākums, bet, re kā, šodien jau atkal jauni kontroldarbi un uzstādījumi. prātā nāk slidināšanās pa ziemīgajām ielām un kāpņu telpām, teleportācija no vieniem portāliem uz otriem - nepārtraukta kustība.
bet tam visam pa vidu, teju neticami, bija vesela nedēļa tīru svētku un pilnasinīgas nekānedarīšanas. tik pilnasinīgas, ka īsti nekas tiešām arī netika izdarīts. tas bija jau sen atlikts, vērienīgs projekts. (pie nekā skaitās arī piedalīšanās bohēmā, mērķtiecīga dienas ritma apgriešana un pāris sagruntēti audekli.)
tā nu metos jaunajā 2013.gadā ar jaunu sparu un idejām, novēlot jums visiem to pašu un vēl ar uzviju! nepagurt un trennēt smaidu muskuļus!

photos:
1 (digital photo) - reflection on a wall of my porch
2 a street view @ Dubulti, Jūrmala