August 28, 2012

rhythm


es vasarā vienmēr ilgojos
pēc noguruma kas
pēc sastrēgumiem kas
pēc garām darba dienām
tas notur kustībā neļauj
atslābt atmet lieko atkārtojas

Esplanādē pie Raiņa rudenī kad
pāragri sēž ir satumsis kad
nav vairs īstie karuseļi bet ir
zilas koku ēnas griežas rinķī
ap mani vējš un smidzina
gaismā trotuārs dzied mieru

man patīk visu apgriest otrādi
tā pat arī sniegputenī kad
dedzina mazliet salst kad
sniegu virpuļi bāž mutē acīs
tramvajs aiziet tiktikko nokavēts
smejas spīts un arī es

= = =


photos: my sister Zelda Viktorija Jansone @ grandfather's countryside "Brāķeri"
poetry by me

positivus


kaut kur vasarai pašā vidū bija ieplānots pirmais festivāls manā dzīvē. bija gan tā, ka gatavojoties es draugiem sarunās atklāti parādīju savu nezināšanu par šāda veida pasākumiem, bija arī uztraukumi un nevēlēšanās braukt nekur vispār.
galu galā, es biju mašīnā kopā ar draudziņu kompāniju un braucu, aizbraucu.
alternatīvā telšu pilsētiņa, strauji plūstoša nauda un prieks. tomēr. nešauboties.
arī lietus, skurbums, slapjas kājas, traki smiekli.



mūzika, mūzika, mūzika,
iespaidi.
skaisti saulrieti, nekādas kārtības,
trakas dejas, koncerti,
pazušanas un atrašanās.



un pēc divām festivāla dienām ļoti ātra, steidzīga sakrāmēšanās,
un braukšana uz Vecāķiem.
lieliski skaisti silti pludmalē.
apskāvieni tik cieši un dziļi viļņos, ka bail par dzīvību.
tāds festivāls.



lomo photos: my first festival

August 18, 2012

consummation


tas laikam bija trešdienas rīts, kad mēs abi ar tēti braucām uz Rīgu no "Brāķeriem", sazvanījāmies ar Albertu,
un pa galvu pa kaklu skrējām uz Lielupes jahtklubu. laika prognozes - vējš var būt, bet var arī nebūt.



un vēja nebija pilnīgi nemaz.
tad nu pirmo reizi mani pielaida pie jahtas stūrēšanas, un braucām uz jūru tā pat vien -
nopeldēties, malkot sarkanvīnu, grauzt barankas un lasīt žurnālus.



tik neizstāstāms piepildījums - būt jūras vidū, būt ārpus steigas, ārpus citu apvilktajām robežām.
viss ir tieši tā, kā tu vēlies.



photos: my dad Guntars Jansons and our family friend Alberts Vikdorčiks in a lazy morning
@ Jūrmala, Latvija

August 13, 2012


i'll be still here tomorrow, to high five you yesterday, my friend. peace.
The Royal Tart Toter's "Cosmic Dance" Monologue (Adventure Time!)


photo: my sister Zelda , year 2009

sparrow on it's own


lai arī tas dažreiz nākas grūti, man patīk vasarās kaut vienreiz uz nedēļu pazust pie vecmāmiņas. tas pat tīri praktiski ir viegli viņas aizaugušā dārza džungļos. un tur laiks apstājas, un var parunāt ar sevi, paskatīties televizoru un paklausīties, kā mammas brālis spēlē akardeonu. bēgt no dunduriem, bezjebkādas nozīmes un jēgas gulēt sienā, ar pusizjukušu ķīniešu velosipēdu kratīties uz Dikļu pils ezeru.



man patīk peldēt pāri visam pils ezeram tā, lai pārpeldot jau viegli trīcētu rokas, bet atpeldot atpakaļ, varētu elsot ar patiesu gandarījumu un nogurumu. pa vidu pāris ieelpas uz pa ceļam esošās laipas. mazie vietējie puikas tad krastā lielīgi klaigā, bet es tikai skaitu elpas, pieturos pie ritma un domāju par mērķi. jāpaļaujas uz sevi.



photos: my grandmothers house @ Dikļu pagasts, Valmieras novads, Latvija

detente


šī diena, kas fotogrāfijās, sākot ar kafijas dzeršanu un beidzot ar saldējumiem, asociēsies man ar kaut kāda līdzsvara atgūšanu pēc milzīga saspīlējuma un asarām. es neprotu pateikt - vai tiešām mana āda kļuvusi tik plāna, vai pārdzīvojumi ir tik nozīmīgi. pastiprinātā jūtība traucē dzīvot, bet tas laikam nāk komplektā kaut kādai laimītei. lai visu kaut cik izlīdzinātu par labu, man ir mierinātāja Estere.

un tagad es gan nezinu, kā tas nākas - vai tiešām esmu tik sensibila, vai tiešām notiekošais ir tik svarīgs -, esmu slimnīcā ar neirotisku strutojošo angīnu. man nekad nebija ienācis prātā, ka es varētu tā iemīlēties, lai dēļ ilgām celtos temperatūra, strutotu kakls un grieztos galva. kad pamazām paliek labāk, ir daudz sīkumi, par ko priecāties - parādās balss, var normāli padzerties, nesāp kakls, vairs nevajag pretsāpju zāļu injekcijas. bet tad atnāk grūtsirdība. tomēr tas ir lēns atslābums. viss taču būs labi. tikai atņemiet man jūtību.



photos:
1 Estere Betija Grāvere by me with her analogue Canon and black'n'white film
2 me by Estere Betija Grāvere with my analogue Pentax
3 Estere Betija Grāvere by me with my analogue Pentax

August 6, 2012


I got two sets of headphones, I miss you like hell
Won't you come here and stay with me
Why don't you come here and stay with me

The National  Friend of Mine



photos: my brother and sister @ Andrejosta, Rīga, Latvija

Jelgava


kaut kad pat visai pasen biju ciemos uz Henrika bērnības pilsētu, tas ir, uz Jelgavu. pirmo reizi dzīvē apzināti braucu un biju tur. fascinējoša, neizprotama aura. karstās vasaras dienas, vilcieni, garas staigāšanās un kurpes, kas tik ļoti berž, ka var saprast Andersena Mazo Nāriņu.



mākslinieku bēniņstāva dzīvoklis, mākslinieku nekārtība un mīļā Liza, kura vairās no glaudīšanas. klimpu zupa. un tālāk jumti, Jelgavas pils, Trīsvienības baznīcas tornis un citas nekad neredzētas, skaistas vietas.


photos: my visit @ Henriks' secound home @ Jelgava