May 31, 2012

happy ending


pēdējais zvans - beidzās skola.
pāris nopietnu vārdu, haotiska sapulce un tālāk viss katra paša ziņā.

mēs laikam palikām šausmīgi priecīgas par šo notikumu, bet arī līdz galam nespējām noticēt, ka viss tiešām ir tā. neatceros tieši, cik ilgi, bet jau no aptuveni piektās klases šausmīgi ilgojos pēc šīs dienas. kad brīvība nav tikai kaut kas tāls jēdziens, bet ir reāla un sataustāma.


paķērām šampanieti un braucām uz Andrejsalu pļāpāt un nedaudz ļaut sajūtām nosēsties, nogulsnēties.
šikās kurpes un ceriņziedi velosipēdu kroziņos pasvītro to vieglo satraukumu, svarīgumu, kas krūtīs, un pasaule pēkšņi ņem un izskatās kaut kāda pilnīgi citādāka. jauna.

un mēs esam tādi bērniņi.


photos: my last school day with Estere and Karlīna @ Andrejsala, Rīga, Latvija

May 24, 2012

gambol


gribas palēkties, iekarāties gaisā un tur arī palikt. pagriezties ap savu asi, pakarāties bezsvara stāvoklī.
finiša taisnē līdz vasarai knapi pietiek spēka kustēties. bet ir prieks. pūliņi novērtēti un centība vainagojusies.

photo: my sister jumping

May 21, 2012

brother's birthday


bija trešais apbrīlis april april
dzimšanas diena ar mammu, māsām, krusttēvu un mazu tortīti - mīļuks priecīgs iesprinģo piecos gados.
cik jocīgi ātri skrien laiks, cik ātri mēs izaugam no vieniem džemperiem un ieaugam citos. tie skraida pa mūsu skapjiem, izskraida ziemas trīs un skraida tālāk. un tālāk. tā ceļojam no vieniem līmeņiem līdz otriem.

photos:
1 my brothers birthday
2 a nice old jumper

one two


tad kad Rīgā, Rūpniecības ielā saule beidzot tikusi līdz logiem.
pirmdien iedzeram kafiju, un Henriks man apgriež matus. ejam pastrīdēties, kurš mīļāks.
beigās ilgi klusēsim, un tālāk mani nokutinās līdz nāvei. ko tur vēl daudz lai pieraksta

[2:07:25] jurijs ņikuļins: es tevi tagad sabučotu tā, ka tu būtu zila, ja es būtu tev blakus


all photos of me by Henriks
@ Rūpniecības iela, Rīga, Latvija

May 20, 2012

layout


pēdējās skolas dienas pagāja pēc stundām ēdot saldējumus parkos, slēpjoties no pilsētas, neko nevarot aptvert, lēnītiņām aklimatizējoties.
parki tik zaļi, piesātināti - lekna zāle gurdz vējā, kupli, biezi koku mati noliekušies līdz pat gājēju un riteņbraucēju galvām. zaļajā paēnā var dziļi ieelpot gaisa buķetes. pārējā pilsētā gan citādas ainas. šķiet, ka saule izģērbj ielas, tās paliek tukšas, plakani izgaismotas, krītaini pelēkas un sausas kā tāds sarežģīts, putekļu pilns, palielināts makets.
sirds tiecas prom no mīļās pilsētas? sirds lēnītiņām jūk.


photos: my friend Estere @ Krišjāņa Valdemāra iela + Esplanāde @ Rīga, Latvija

May 19, 2012


mīlestība samazina pasaules izmērus.
- Juris Rubenis

photo: my house in the night

May 18, 2012

trip


aizbraucām
uz velosipēda mīties pret vēju, pret vēju, pret vēju
pa mīkstām smiltīm
stūrgalvīgi,
neko nedomājot,
smejoties.


secinājām, ka brīvdienās braukt prom no visa ir lieliski burvīgi. uz Jūrmalu.
smaidi,daudz apkampienu, kafijas simtsreiz dienā, nosalšanas, sasildīšanās, smilšainas kabatas, jūras sāļi mati, piesātinājuma sajūta, nogurums un īsta izgulēšanās.

brokastis pie mums, pusdienas pie omes, kūkas pie mums. vakariņās saldākais ir miegs.
daudz jūrā braukšanu. daudz nesaprotamu vēju. pilna galva.


atkal sapludinājām vakara krēslas ar nākamajiem un iepriekšējajiem dienasvidiem.
sagulējām rītus kopā ar pusdienlaikiem.
sasmaidījām visu apaļu.


un tad,
kabum,
ņemām
un atmināmies
atpakaļ.

ar savu spēku.
uz māmiņdienu.


photos: one grate grate holiday trip @ Jūrmala, Latvija @ my friend Anna's place
photos of me by Henriks

critical mass


pamodos agri brīvdienas rītā, uzrāvu kājās bikses, sabēru somā sīknaudu sauldējumiem un pastmarkām. tad brālis pailgi ieturēja brokastis, un visbeidzot braucām uz velosipēdu nedēļas kritisko masu. tā tāda baigi neaprakstāmā sajūta, kad minot pedēļus, ap savu vidukli sajūti apķērušās mazas rociņas un pie riteņa vēzējamies nepacietīgas kājas.

tālāk sapratuši, ka nekas baigi no tās masas nav, braucām ķemmēt parku rotaļlaukumus, bet mistiskā kārtā bijām izvēlējušies tieši pasākuma maršrutu, tāpēc nemitīgi bijām svarīgāko notikumu epicentrā. zvaniņu džinkstoņa un makdonalda radziņi.

tā estdiena beidzās ar aukstu vēju kronvalda parka šūpolēs, traki vēzējot kājas, vēlāk pastaigājoties trijatā, tēlojot jauno ģimeni, mīlonoties un aizmirstot par fotoaparātu. smaidi līdz ausīm.


photos: my brother @ the day of the "critical mass" @ Riga, Latvia

May 16, 2012

the last act


tām pēdējām skolas dienām, caur kurām mēs tagad brienam, vajag sacerēt jaunu maršu. tur būtu gan slābenuma, gan drosmes, gan vienaldzības un satraukuma pieskaņas reizē.

runājot par jaunizdomājumiem, atcerējos, ka klase vienā no pēdējām mūzikas ieskaitēm sacerēja lērumu jaunu komponistu (Kamielis/Kronvalds Sensāns (Kamils Sensāns), Fēlikss Miķelsons (Fēlikss Mendelsons)), kā arī "Es kamiljo" dziesmu operā "Karmena", un to, ka rekviēms ir prieka mesa.

vārdu sakot, fonā šīm bildēm skan noguruši smiekli, acis pusaizmiegtas saulē ar prieka krunciņām. viss, vēl tikai viena mācību un otra pēdējā zvana diena. kamēr neizdomāsim jaunu maršu, dungosim Hendeļa oratoriju "Mesija" - hallelujah.


photos: my schoolmates - Karlīna and Estere @ my school (Riga Secoundary School Nr.49) @ last days in the 9th grade

May 15, 2012

train


braucām mājās no dzejas un mūzikas lasījumiem Ogres muzejā uz Rīgu ne ap pusnakti, bet naktsvidu. pustukšs vagons - gaismas akvārijs. slāpēts sliežu skrējiens pretī tumsai.

photos: Henriks Eliass Zēgners and Ivars Šteinbergs @ the train to Riga

one green hush



īsti nezinu, kā lai sāk.
mēs abi sagaidījām to brīdi, kad ausīs jau džingst no apkārtējās kļadas, un vēlā vakarā aizbraucām uz klusāko vietu, kas bija sasniedzama, lai no rīta varētu jau pamosties pilnīgā mierā.

sapludinājām daudz dienas vienā.
nopļāvāmies un nogrābāmies zāli pavisam laimīgi un vairāk.
melnas kājas un lauku svētuma rezerve krūtīs.


photos of my cauntryside "Brāķeri", my grandparents, me and Henriks @ Ķekavas pagasts, Latvija
(some by me, some of me by him)