poloroid: lost and found // evening

šis laiks ir stāsta, ja ne grāmatas vērts.

tikai tā būtu tāda grāmata, kas jātur ievīstīta sedziņās zem gultapakšas un kuru katram nevar rādīt.

kopš piektdienas piekopu vieglu reibumu,

kas radās no miega pārēšanās un ir stipri līdzīgs miega bada reibumam.

svētdienā pēc balles četru dienu garumā,

kas parasti izraisītu sirtsapziņas pārmetumus,

 nevis nopietni piesēdos skicēm,

bet sarīkoju savu tonālo skiču krāsošanu tajā savā virtuvītē,

kurā parasti slēpjos no pasaules.

iedevu ciemiņam vēl pāris lapas līdzi uz mājām, lai krāsojot meditē,

teicu, ka tās ir paštaisītās mandalas.

un visā visumā, arī caur visu to, ka nemitīgi sanāk skriet,

ir ārprātā daudz mazo un lielo darbiņu,

un jau šajā sieviešu dienā ir diplomdarba skiču skate,

pēkšņi atradās vesela nedēļas nogale, kurā sevi pilnīgi pazaudēt nelāgās domās un atkal atrast.

šī laikam ir bildētākā virtuvīte visā internetsfērā,

tā ir mana mīļā virtuvīte,

kuras sienās slēpjos no tās netīrās dzīvītes, kurā es pati lienu.

tas ir visu laiku labākais glābiņš pašai no sevis.

un pilnīgi sarkans salabots Esteres angļu valodas domraksts mums teiks:

"but nobody ever told me this will be so hard."  

nu, tā un šitā,

šitā un tā,

bet, nu, un,

kas par to,

ehē

tad mēs sasmiesimies,

kad būs jau skaidrs, cik tas viss mums maksā,

sapratīsim, cik viss ir arī nieki.

poloroid photos of me and Estere by me and Estere @ my kitcken