January 30, 2012

sleepiness


līdz ar ziemas saulaino, ļoti auksto anticiklonu atnākusi arī neizguļama miegainība un nebeidzamas žāvas. varu stundām vāļāties gultā un pļāpāt pa telefonu. pienākumu apziņa klauvē aiz durvīm, bet es snaužu. bet tālab jau darbu daudzums nemazinas. tieši otrādi. sarūk tikai lielais apzinīgums. tas slikti. bet vienalga, es miegu.


an oil painting by me

January 28, 2012

rearview mirror



photos of my house in winter

January 24, 2012

wake up



atkal rīts, melnā tēja, piparmētru svaiga drebināšanās, jauns sākums, jauna acu atvēršana.
tas bija agrs decebra pēdējās nedēļas otrdienas rīts, mēs ar Esteri braucām uz Lielupi peldēties.
skaista ir tā steiga, kad nevis vajag, bet ļoti gribas.
rīta saule, kas stiepj visas gaismas un domas garas.
un vēlu vakarā, izciemojušās pie maniem vecvecākiem, izstaigājušās, braucām atpakaļ.
tad vēl ziema bez sniega, brīvdienu ziema.

šis rīts bija viens no simtajiem miega pilnajiem, negribīgi steidzīgajiem, mēmajiem darba nedēļu rītiem.
pa nosnigušo Rīgu tipināju uz skolu, un uz Stabu un Barona ielas krustojuma, tieši manā acu priekšā, automašīna notrieca bērniņu.
zem zaļās gaismas.
asiņu nebija, tikai daudz asaru. mazais ķipars raudās aizelsies vēl skaidroja, ka esot jāiet uz skolu.
kā tas nākas, ka es biju vienīgā, ja neskaita pašu nelieti, šoferi, kas steidzās palīgā?

es kaut ko minēju par acu atvēršanu? mostieties.



photos of my Riga city @ the morning
my friend Estere @ the train

January 9, 2012

how early?


janvārī būtu lieliskas dienas, ja nevārītos visādas ziepes. tagad es starotu viegli, tā, ka pie manas galvas jau varētu pulcēties naktstauriņi. jau pirmā nedēļa līdzinās saspringtai braukšanai lēnā trolejbusā brīdī, kad jāsteidzas.
ik rītu sanāk aizgulēties, drīz jau nāks arī tās īsziņas:
"Negribi šodien atnākt ciemos uz skolu?"
"Šodien varēja nenākt uz skolu?"

man ir trīs modinātājpulksteņi, kurus uzlieku tā, lai zvana atkārtoti, bet es parasti pamostos pašā pēdējā brīdī tā, ka man ir tieši piecpadsmit minūtes laika. sanāk nenormāla skraidīšana un milzīgs, izsmējīgs smaids par savu muļķību. kāpēc es nemostos kā normāli cilvēki? kāpēc tas viss vienmēr notiek tādā pazemojošā veidā?
 
  

 
photos: my brother in the kitchen at the morning

January 8, 2012

weather


garās pastaigas pilnīgā slapjdranķī, filmu vakari un vēlā mošanās rītos - mēs esam iepeldējuši jaunā gadā bezrūpīgi, un virs mūsu galvām biezē milzīgs šī gada pienākumu mākonis. tas nolīs pār mums, lai arī ko mēs nepasāktu, tāpēc es labāk pastiepšu rokas pret debesīm un sagaidīšu visu, ķerot uz mēles lietus lāses.


photos:
1 - pumpkin seeds
2 - my friend Kristaps Berzinskis @ the roof of Galeria Riga

January 7, 2012

crescendo


pakāpeniski skaļāk šalc jūra, stiprāk pūš cauri mētelim, oranžāk midz kara ostas bunkuri dienas rieta gaismā. virs mums skaļi dūc vēja rotors un vēl augstāk vējš grūsta tumšus mākoņus. vējš paņem manu balsi un aiznes tālu jūrā. dzirde izšķir vien dzidru soļu klaboņu uz simtgadīgā betona. "kur viņš ir?" es prasu.
 
 
photos: my mother, sister and brother Ru @ the naval port of Liepāja, Latvija

January 6, 2012

kitchen_loving


virtuvei cauri iziet visa mana nedraudzēšanās ar pulksteni.

tad, kad es no rīta divpadsmitos ar miegā garām jo garām austrumnieces acīm pieslīdu pie virtuves virsmas, iemalkoju ūdeni un pārmetoši paskatos elektroniskajā pulkstenī.
tad, kad naktī es klusi atslēdzu ārdurvis un uz pirkstu galiem ielavos pa taisno virtuvē, lai klusēm izģērbtos un nemanīta aiztecētu palīst zem segas.
tad, kad es, gaidot izcepamies piparkūkas, aizlasos grāmatā, un atmostos ar vieglu gruzduma smaržu.
tad, kad sanāk labi papļāpāt dažas minūtes un attapties tikai pēc pāris stundām.
tad, kad es piektdienā atgriežos mājās pēc svētrīta ar liecību rokās, un pēkšņi ierodas sestdienas sajūta.


photos: my brother and sister @ our kitchen

January 4, 2012

two thousand twelve

šis ir "noplēšamais kalendārs, kuru žēl noplēst", kaut arī nebūt nav noplēšams.
kalendārs, kas maldina par laika ritējumu, kalendārs, kas neatgādina aizmirstus svētkus un atceres dienas.
tas ir kalendārs, ar ko es dažiem silti pareģoju šo divi tūkstoši divpadsmit, ar ko es pareģošu arī ikvienam jums, kas to ieviks savā datorā vai izdrukās un pieliks pie sienas.

mans vecgada vakars un jaungada rīts bija vīnā un cidoniju tējā, monopolā un bārbijās, es esmu izpļāpājusi veselu bibliotēku un izpikojusi visu sniegu pirms tas ir nosnidzis.
es jums nevēlēšu neko lielu šajā gadā, tikai esiet mīļi un dariet tā, lai citiem paliek silti. mīliet.



all twelve months made by me
(except the fox of october by Estere)