December 31, 2012

gala night


šo mazulīti es uztamborēju pirms pieciem gadiem. bet smaidu un enģeļu būšanā nekas nav mainījies.
bučas, bučas, bučas un vēl bučas visiem svētkos! lai jaunajā gadā ar jums daudz sabočoti smaidīgi enģelīši!


an angel card i made when i was 12 - blue wool, white & blue pearls, felt, fake hair and white bow

December 23, 2012

my Christmas card for you


novēlu visiem daudz smaidīt un rādīt priecīgas acis. kā teicis Juris Rubenis:” Visa sākums ir maiņa tajā, kas skatās. No tā, kā tu redzi, vienmēr ir atkarīgs, ko tu redzi.”
mīļus Ziemassvētkus un produktīvu jauno gadu!

small art - (my own Jaconde) -green & back pen + glitter cross (found on the street)

hurry


ziema atjoņoja šurp neticamā ātrumā un turpinās aizvien neticamākā ātrumā.
šķiet, vēl nesen uzsniga pirmais plānais sniedziņš, bet nu jau patiesībā labu laiku esam iesniguši pamatīgās kupenās. tik pamatīgās, ka grūti aiznest piebildētās filmiņas uz fotocentru. apgrūtināta satiksme. jā, lielāko daļu ziemas pagaidām esmu nosēdējusi skolā ar saviem mīļajiem kursabiedriem. rezultāts - izcilība.
tagad, lūdzu, izcilus svētkus un saldas brīvdienas!

photos:
1 the view of my kitchen window - first snow @ Avotu iela, Rīga, Latvija
2 my lovely coursmate Liene near or school JRRMV @ Pārdaugava, Rīga, Latvija

December 22, 2012

Carnikava


vienu dienu bez jebkāda redzama iemesla ar Vladimiru izdomājām braukt uz viņa Carnikavas vasarnīcu. saules nav, laiks drēgns un mitrs, bet toties mugursomā kamera ar puspiebildētu filmiņu, vīns un manderīni. kājās brienamākie zābaki un aida.


izpļāpājām visas redzētās filmas, atskatījāmies tukšu korizontu, atmiekšķējāmies miglā, pārsalām un atpakaļ. vakariņas un sildīties. un visas maliņas ar smiltīm.


photos: trip with Vladimirs @ Carnikava, Latvija

Kaunas


 sestajā novembrī man bija skolas ekskursija uz Lietuvu, Kauņu. piecas stundas kratīšanās autobusā un šeku, reku, attopies esam kaut kādā pilsētā, kur, itkā, meltalitēte tāda pati kā mājās, bet tomēr viss tāds ļoti patīkami atsvešināts un svaigs.


galvenais mūsu ekskursijas mērķis bija izstaigāt, apskatīt Baltic Bridges izstādi, kurā piedalījās arī musu JRRMV skolotāji, izstaigāt Čurļona Nacionālu Mākslas muzeju un Čurļona muzeju, kā arī pavisam mazlietiņ savā nodabā palaiskoties pašā Kauņas centrā.


diena nebija saulaina, bet gan neparadzēti auksta un nemīlīga. pēdējās stundas pavadījām četratā aizklīstot prom no pārējās grupas, staigājot pa vecpilsētu, dzerot kafiju un pusdienās uzņemot Lietuvai klasisko cepelīnu. un šo visu darot nepameta neparasta kārtības un tīrības sajūta. varbūt tiešām tas, ka vari sajusties kā tūrists vidē, kas tik tuva kā mājas. tūrists mājās. tas nozīmē, bez vietējā atbildības, bet ar iespēju baudīt.


un te ieklīdām kādā nomaļā foto galerijā, kur ļoti neparasta izstāde. uz milzīgiem body'iem drukāti kaili cilvēku torsi. uz birkām dažādi nosaukumi, piemēram "John, 34 months, doctor" un "Sarah, 12 months, nurse".


tā diena Kauņā. uz atvadām nevarējām atrast mūsu autobusa parkošanās vietu, nosaldējām rokas, ieguvām tādu mazu apgaismības sajūtu un cauri tumsai skrējām atpakaļ uz mājām. jā, jā, ar visām autobusu klačām, kāršu spēlēm un benzīntaku toalešu rindām.
tomēr, ziniet, nekur nav tik labi kā mājās. ja arī tā patīkamā atsvešinātība šeit nav. Rīga ir nebeidzami skaista un mana.


photos: my school excursion @ Kaunas, Lithuania

December 21, 2012

the end & the beggining



the video was made at the beginning of December 2012 with my coursmates for my artschool project about the end of the world. i was inspired by Federico Fellini quote - "There is no end. There is no beginning. There is only the infinite passion of life."


the idea and assembling of the video by me

December 8, 2012

my own


rudenī uz dzimšanasdienām tēta māsai Ievai un savai māsai Zeldai katrai pa vienai mazai dzejas grāmatiņai. "Soļu virzieni" un "Stikla auglīši" sākumu aizguva skolas literatūras projektā par mīlestību.
beigu beigās viena eksemplāra dzejas izlases ar maniem šodienas mīļākajiem dzejniekiem par biklumu, mazajiem prieciņiem, smaidiem, varbūt arī skumjiem smaidiem un nebēdnībām.

tātad, Alise Romeiko, Inese Zandere, Imants Ziedonis, Klāvs Elsbergs, Inga Gaile, Toms Treibergs
un manas grafiskās ilustrācijas.
te šādas tādas bildes, kā tas apmēram bija.


two small unique poem books (with my favourite  novaday writer works) by me
ilustrations made with silver acrylic + black and red felt-tip pens

November 13, 2012

little sweetheart


kā man patīk visu lietu, vietu un notikuma izmēri mazajā brāļa pasaulē. kopīgās nodarbes un sarunas reizēm ļauj paskatīties apkārt caur citu, proti, viņa, prizmu. viss rūpīgi savietojas noteiktā kārtībā. spogulis, kurā skatoties, saprotu, ka es esmu greizajā pusē. spogulis dzidrs kā avotiņš.
nekā no tiem mezgliem, grafikiem un plānotājiem, pienākuma apziņām, ambīcijām, rēķiniem, liekulības un pašlepnuma, kas rūkdami skrien pakaļ vairumam mums - "lielajiem". ja tikai mēs paši būtu tik droši, ka esam tie lielie.


photos: my little brother with a cowboy hat and his toy ram in the middle of his own drawings thrown in bed

November 11, 2012

brightness above


saules pielieta diena
skatos no apakšas
debesīs peld milzīgi mākoņu onkuļi
varbūt arī daži mani radinieki

mazliet zemāk
baloži met bezmērķīgus lokus
tā pat kā domas

un te lejā pie manis krīt viss
augstākā ēnu sajaukums un
saules pārpalikums

bužinot sakarsušo galvu
degunā iesitas tā sajūta
kā bērnībā
kad sasitos pati krītot no augšas

šķiet, es tiktu atpakaļ
ja krūtis būtu tas vieglums
izdalīšu savējo ar negatīvu skaitli
zīme apgriezīsies, viss otrādi

un gravitāte mani atkal uzraus augšā
kur saules pielieta diena
_ _ _


photos: my coursmate Agnese @ a sunny autumn day

November 7, 2012

cosiness


šī ir maksimālā omulība vēlā vasaras vakarā laukos pie manas vecāsmammas. augšējā bildītē redzams viņas vīrs Jānis, apakšējā Ruta, pati mīļā vecāmamma. pēc dienas darbiem siena laikā abi, nakts tv ziņas skatoties, ieritinājušies katrs savā gultā. raibas segas, elektriskā gaisma, dabīgā tumsa, slāpētas sienāžu dziesmas pa atvērtu logu.
arī tagad, tajos retajos puslīdz brīvajos vakaros, kad esmu mājās pēc garām, nogurdinošām darba dienām, sanāk tā baudīt omulību un izplūst segās, kaut ko zīmējot, skicējot, rakstot pie klusas mūziciņas, kad nepamanīta piezogas aizsnaušanās. pagurums, siltums un sava vieta.


felt-tip pen drawing of my grandmother's husband and her in a lazy summer night by me

October 31, 2012

transparent


vienkāršība, pamatprincipi, miers, dziļums. asprātības.
mezgli, nebūtiskais, jezga, mirkļi.
viss tepat.
beidzot tas laiks, kad viss ir maksimāli aizmirsies, novienkāršojies un nosēdies - var uzelpot, var lieliski rādīt savu veiklību, locīties, strādāt, kavēt, paspēt, šmaukties, un viss beigās ir labi. viss ir pārskatāmi.

October 30, 2012

kindergarden vs alpacas


tieši pirms mēneša, sestdienā, manam brālim Rūdolfam bija ekskursija ar viņa bērnudārza grupiņu, un braucām mēs visi trīs - brālis, māsa un es. maršruts: Rīga-Talsi-Līgatne-Rīga.
ievadā, protams, brīvdienas rītā nebijām piedabūjami celties no gultām. septiņos kaut kā bijām iestibījuši ekskursijas autobusā, iepazināmies ar bērnu ballīti un arī citādi tiešām jauku atmosfēru.

pirmais cēliens - vietā, kur mums bija sarunāta tikšanās ar alpakām, parkojoties dubļos iestiga mūsu milzīgais autobuss. dubļi. ne pārāk ilgajā laikā, kamēr gids stāstīja par alpakām, notika alpaku barošana un autobusa vilkšana ārā uz ceļa, arī Rūdolfs arī pats paspēja tā labi kārtīgi izvārtīties dubļos - kā tad bez tā.



kamēr saimnieks stāsta par alpakām, alpakas klausās saimnieku, un bērni klausās alpakas.
otrais cēliens - autobuss, bērnu gaviļu pavadīts, atkal ir uz ceļa, un mēs braucam uz Laumu Dabas parku. tur rudens lietus, bišu taka, vaska svecīšu liešana, pikniks, vēl kārtīgāka kolektīva izvārtīšanās pa dubļiem, un tad jau ceļš mājup. Rūdolfs stāvā sajūsmā, mēs ar Zeldu - sasmējušās. aiz autobusa loga rādījās ļoti skaistas kustīgās bildītes.
vispār, ja tā apdomā, man nevienā bērnudārzā un nevienā skolā nav bijis tik jauks kolektīvs un tik jaukas ekskursijas kā brālim. varu vien priecāties un klusi, mīli apskaust.



photos: my brother's kindergarden @ excursion @ Tukums + Laumu Dabas parks, Latvija

October 28, 2012

non recurrence


agrie un vēlie rudeņi, rudeņi, kur lapas salgabājas vai nobirst atšķirīgi katrā pilsētas daļā. kuģi, kas atiet un aiziet katrā pilsētas daļā atšķirīgi. tramvaji un trolejbusi, kas dara tā pat.
pirmā bilde ir aizgājušais, pagājušā gada kailais rudens uz Elizabetes ielas. ielas galā, lai arī ne tik izteiksmīgi, kā milzu ēka stāv kuģis. otrā bilde- šis septembris, kad koki tiktikko sākuši rūsēt, ar kursabiedriem, no kuriem pēc stundām nevar izšķirties, sēžot Piezvaigžņu pieminekļa aukgšējā līmenī un dalot kolu.
tādi rudeņi, kurus nevar salīdzināt, jo rudeni aizmirst un katru gadu mācās no jauna.

photos: my classmates @ Pieczvaigžņu piemineklis @ Riga, Latvija

October 20, 2012

freedom


nenosakāmas izcelsmes prieciņš iekšā. arī topošas izlaušanās sajūta. galvā vārās pārgalvība, lielas idejas un milzu pārliecības un spēks to realizēšanai. rudens lietus rītos skūpsta pieri un stāsta, cik skaists ir šis laiks, un es viņam piebalsoju bez lietussarga.
pēc pašas inicjatīvas iesākts lielformāta gleznojums, sarunāta augstspiede uz vakariem, un zelta koki pozē fotogrāfijām - pilnīgi dūc iekšā.


photo: my reflection on a broken glass window @ Ģertrūdes iela, Rīga, Latvija

October 16, 2012

Veranda


šis ir mans JRRMV Mazās Mākslas skolas, t.i., devītās klases, nobeiguma darbs "Veranda". eļļa un kartons 1x1,30 m. beidzot esmu saņēmusi dūšu, lai atreferētu, par ko un kādēļ man tika vienīgais, pārsteidzošais desmitnieks klasē.

nobeiguma darbs jau no paša sākuma man šķita ļoti svarīga un svinīga lieta, tāpēc es nolēmu, ka arī pašā darbā, kas gluži tā pat, kā pārējiem klasesbiedriem, bija paredzēts eļļas gleznojums uz kartona, es nolēmu attēlot kaut ko sev tuvu, nozīmīgu un ļoti personīgu.
pirmā, vissmagākā un arī no malas neredzamā diplomdarba veidošanas daļa bija pavasara brīvlaiks martā, pēc kura bija paredzēta skiču skate. lai arī pat darba aizstāvēšanā mana diplomdarba varītāja skolotāja Svikle apgalvoja, ka man nekad neizsīkstot idejas, tajā laikā es šim stāvoklim biju pavisam, pavisam tuvu. cik gan daudz tiešām interesantas, uzmanību saistošas figurālās kompozīcijas var izgudrot no zila gaisa? sākumā strādāju . vēlāk, tuvu spēka izsīkumam, atklāju jaunu metodi, proti, kolāžas. žurnālu izgriezumi lieliski rosināja fantāziju, un idejas tapa viena pēc otras. tā, nepārtraukti zīmējot un funktierējot, pagāja visas pavasara brīvdienas, bija apmēram 30 potenciālas diplomdarba idejas un neizlēmība. milzīgs bija mans pārsteigums skiču skatē, kad izrādījās, ka esmu gatavojusies par trim, četrām reizēm nopietnāk kā klasesbiedri. vēl skolotāji skraidīja pa skolu un aicināja visas Mazās Mākslas skolas klases nākt skatīties manus garadarbus un slavēja, slavēja, slavēja... ausis izkusa.
beigu beigās izvēlējos skici ar ģimenes pusdienām verandā, kur no žurnāla izgrieztam galdam apkārt biju sasēdinājusi visu savu saimi savā stilizācijā.
tumšgaišo skicē sapratu, ko gribu akcentēt. pelēkā vietā izmantoju persiku/lašu vēderiņu krāsas oranžo, un no tā brīža sapratu - šai krāsai darbā tur arī ir jābūt.
tas, ka man raksturīga grafiskā domāšana, zināms jau sen. tā nu ar krāsu skicēm diez ko negāja, krāsoju tā un šitā, bet skaidrības nekādas. beigu beigās liku to visu malā, ar skolotāju vienojāmies, ka, ja jau uzmanību veltu vairāk kontrastiem un grafiskajām vērtībā, tad līdz labākajiem krāsu risinājumiem varu nonākt arī procesā, ja vien ir nojausma par vēlamo. un nojausma bija. tad sākās visu aprīli ilga ņemšanās ap pašu darbu, paralēli gatavojoties pamatskolas eksāmeniem. visvairāk laiks aizgāja darbu vedājot no skolas uz mājām, no mājām uz drauga mājām, no drauga mājām uz skolu, no skolas uz mājām un tā uz apli. tam visam pa vidu bija ļoti daudz pārdzīvojumu un asaru. dažubrīd šķita, ka es nekad dzīvē neizcīnīšos - gleznoju, gleznoju, tad, kad tur krāsa ir īstā, tad tā pārlieku kontrastē ar fonu, uzmanības centrs dalās, viss jūk, neko nevar atrast par labu esam. jā, lielākās problēmas man bija tieši ar plāniem. sākotnēji bija iecerēti četri plāni - priekšplānā stūros esošie spilveni, otrajā plānā dzeltenais krēsls, tālāk galds ar cilvēkiem ap to un pašā fonā tumšās sienas ar logiem uz oranžajām debesīm. beigu beigās galds izdalījās vēl divos plānos - pirmajā omes ar galdu, otrajā aiz galda sēdošie personāži. pašu pēdējo problēmu, kas bija pārāk lielais kontrasts starp logu un sienu toni fonā, es atrisināju, rokoties pa svešu krāsu kasti un nejauši atrodot reti labu lillā toni priekšplāna spilveniem.
tā vienā brīdī maijā bija skaidrs, ka varoņdarbs ir veikts.
darba centrs ir balti klāts galds ar baltām māmuliņām, manām vecmāmiņam, abās tā pusēs. tas simbolizē viņas kā ģimenes balstu. otrpus galdam stāv mana mamma, apsēdies vectētiņš, tētis ar brāli klēpī un māsa. ja jautāsiet - portretiskā līdzība ir. telpa, veranda, nav noslēgta un parāda sava veida vieglumu. fonā siluetā šajā ģimenes kopējā pasēdēšanā esmu iegleznojusi arī pati sevi.
darba laikā vienubrīd skolotājas mani slavēja, citreiz atkal baidīja ar to, ka manai diplomdarba vadītājai jau drīz būšot sirdstrieka par maniem pārdrošajiem soļiem. bet beigu beigās kaut kā iemācījos nebaidīties, risināt problēmas un tikt galā pati. un par šo visu man liels prieks.


photos:
1 my diploma work for JRRMV 9'th grade - "Veranda" - oil on board 1x1,30 m
2 sketches for my diploma work

October 15, 2012

harvest



āboli smaržo pēc saules un pēc zemes,
kurā sakrituši kā zvaigznes augusta naktīs.
īpaši antanovkas -
šķiet, pat zāles rūgtums.

vēlāk tālākos rudens vakaros,
kad spēji logos sitas lietus,
es vienu pēc otra lielu pie lūpām,
un katrs garšo pēc citas vasaras atmiņas.

glancēti, matēti, sārti, bāli, reizēm sīvi
un piesātināti, miltaini, sulaini, skābi, saldi,
stiklaini dzidri apaļie bumbuļi
slīd pirkstos un šņirkst starp zobiem.

ābolos ir mana skolas beigšana,
tie atgādina draugu dauzīšanos pludmalē,
garšo gan saldi pēc pirmā negaisa,
gan pēc salauzta velosipēda un nopūtām.
- - - - - - -


photos: autumn @ my house

October 13, 2012

Estere & Nesters


re, kur Estere ar savu īru seteru Nesteru. pilnīga simbioze.
viņi man iemācīja dzīvniekmīlestību.

photos: my friend Estere Betija Grāvere with her dog Nesters

October 12, 2012