December 23, 2011

sleeping beautys


pirmsziemassvētku laiks ir steigas pilns, bet skaists.
pēdējo nedēļu vienā laidā esmu nogulējusi rītu pirmās vai pat visas dienas stundas un negulējusi naktis.

un arī šorīt es nemodos agrāk par putniem, bet darbīgā nomodā pavadīju visu nakti,
lai jau pusseptiņos kā mūks kora kleitā slēni slīdētu uz skolu, nodziedātu svētrītu, saņemtu savu pārgudro liecību un nāktu mājās persiku krāsas saullēktā.
taču atverot mājas durvis, kaut kādas piektdienas rosības vietā pretī nāk pilnīgā sestdienas sajūta.
visi guļ un istabas caurskan mierīgs klusums. salds gandarījuma nogurums.
maza mīļa paciemošanās pie tālākiem kaimiņiem un visa atlikusī diena tiek pavadīta gultā, omulīgi gaidot Ziemassvētkus. tā pirmo reizi pa īstam šajās dienās.


esiet mīļi


 

an oil painting by me
(model - my sister)

December 17, 2011

stairway


mums trepjutelpā pie durvīm šoruden vienmēr stāvēja ābolu kurvji, reizēm arī dālijas vai pēterenes.
un tik skaisti skriet uz ceturto stāvu, ja pretī smaržo pēc antanofkām vai rudens svītrotajiem. mani mīļākie gan ir konfetnaja, tāpēc tie grozos pazuda visātrāk.
tagad smaržo pēdējo ābolu ābolkūka un sākas mans Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

December 16, 2011

mess


decembra vidus? pa kuru laiku tas paspēja pielavīties? šeit jau mēnesi viss pilnīgā klusumā.
ar šo uzgleznoto pēdējo tramvaju klaudzot pār sliežu saķeres punktiem, esmu beidzot atkal tikusi pie normāla dzīves ritma. tā ir aptuveni patiesība, jo šis ietilpa pēdējajā kompozīciju četriniekā, ko es gleznoju, kad sāku uztraukties par semestra starpskati. un vakar, kad tā beidzot notika, tieši tramvajs mani vēlu vakarā veda uz siltām mājām, kur Estere man uzcepa šokolādes kūku. tagad atliek vien izcīnīt nedēļu ar 49.skolas egļu iedegšanām, Kristapa fonda eglēm, Ziemassvētku ballēm un svētrītiem. izklausās pēc haosa? tā tas arī ir.
laiks līdz JRRMV skatei - viss novembris un decembris, skatoties atpakaļ, šķiet kā murgs. nebeidzama skriešana, garas naktis pie darbiem, uztraukumi, skicēšana starpbrīžos. neviens tā īsti nekad līdz galam nav mani sapratis par to, kā tas īsti ir: gaidīt brīvlaiku dubultā. divu skolu kontrastējošās vides. Kristaps nesen rakstīja: "Kāpēc tas nekad nenotiek solīdā veidā, kāpēc vienmēr mums tik smieklīgi jāskraida uz visām pusēm gaismas ātrumā?" es tiešām labāk nevarētu pateikt. kāpēc tieši semestra beigās vienmēr uzrodas simtiem darbu, kāpēc mēs par tiem neuzzinām laicīgi?
"Šobrīd brīvlaiks šķiet kā jūra brīvības, bet es esmu kaut kur tuksnesī."

 

photo of me by Estere
small oil painting of trams at night by me