February 2, 2011

Q & A relay

pirms neilga laika domāju par tām jautājumu jūru vēstulēm, kas ik pa laikam apceļo blogosfēru no drauga pie drauga. līdz šim mani tādas apciemojušas netika. bet re, "kā vilku sauc, tā vilks klāt" - nu pat saņēmu šādu jautājumu stafeti no Līvas Solovejas kā viena no "latvijas jaunās paaudzes anarhistēm", kā viņa pati saka, bet kam es īsti nespēju noticēt.


1. kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
skolas laikā jāceļas tik agri, ka pirmās divas stundas kustos tādā kā autopilotā, taču pirmās domas ir apmēram "cik pulkstens? nu, vēl taču mazdrusciņ var pagulēt, vai ne?" un "ak, kā es gulētu, kā es gulētu savā lieliskajā gultā, ja nebūtu jāceļas!". brīvdienu rītos gan cenšos piepildīt šos darba dienu sapņus un guļu līdz pusdienaslaikam, lūdz iedomājos:"ārprāts, cik daudz gan es esmu nogulējusi!"

2. pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā.
gan pretējā dzimumā, gan savā pirmās ievēroju rokas - cik tās ir koptas un cik smalki veidotas. nākamā ir balss - tās toņkārta, skanīgums, noskaņa un citi nianses, ko pašlaik vārdos noformulēt nespēju. tālāk jau, kā visas, pētu apģērbu kā gaumes, tīrības un citu rakstura īpašību rādītāju, bet tas, laikam gan, ir stereotipu iespaidā radies vērtēšanas kritērijs.

3. pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
šis jautājums mani mulsina. daudzi uz to atbild ar "mammu/tēti/vīru/sievu/bērnu", bet tās taču nav lietas, vai ne? atbildes, kas ietver labu grāmatu un filmu nosaukumus ir romantiskas, bet diezgan muļķīgas, jo, manuprāt, no kultūras lietām skarbos (visas ne-skarbās vietas uz zemes jau ir apdzīvotas) apstākļos mazs labums.
es te rakstu vēlā vakara stundā, ir vēls un fantāzijai jau smagi plaksti, bet man šķiet, viss ir atkarīgs no tā, kāda sala. ja tā būtu sala ar mūsu platuma grādiem līdzīgu klimatu, es ņemtu līdz lielāko dūnu segu uz pasaules, ja siltāka, tad, šķiet, bloķētu telefonu, kam ļauti vien ārkārtas zvani (-brīdim, kad es gribētu beigt cīnīties ar vientulību un izdzīvošanu), bet, ja tur valdītu aukstums, jaudīgu helihopteri apkārtnes papētīšanai un mājupceļam.

4. kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
mammas ceptās ķirbju kūkas gabaliņš.

5. pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
sazvanījos ar savu grafikas skolotāju, JRRMV mazās mākslas skolas direktori Ilgnesi Avotiņu par laikiem, kad varu iet uz darbnīcu (d)rukāt jaunos darbus.

6. pēdējā filma, ko tu noskatījies?
pēdējā, ko tiešām noskatījos līdz galam un tīšām, bija "Magnolia".

7. pēdējā grāmata, ko lasīji?
pabeidzu Kolīnas Makkalovas "Dziedoņi ērkšķu krūmā". to lasot, sajūsma izpalika. tagad mētājos starp divām - Klāva Elsberga "Dzeja" un Hulio Kortāsara "Kāds, vārdā Lūkass".

* * *
noprotu, ka man kādam šie jautājumi jānodod tālāk. te nu domas šaudās gar lieliem draugiem, kas ir mazi blogeri un lieliem blogeriem, kas nav tik lieli draugi. un beigu beigās stafeti nodošu Tomam Zariņam.
photo: Ferris wheel in OldRiga center

No comments: