December 23, 2011

sleeping beautys


pirmsziemassvētku laiks ir steigas pilns, bet skaists.
pēdējo nedēļu vienā laidā esmu nogulējusi rītu pirmās vai pat visas dienas stundas un negulējusi naktis.

un arī šorīt es nemodos agrāk par putniem, bet darbīgā nomodā pavadīju visu nakti,
lai jau pusseptiņos kā mūks kora kleitā slēni slīdētu uz skolu, nodziedātu svētrītu, saņemtu savu pārgudro liecību un nāktu mājās persiku krāsas saullēktā.
taču atverot mājas durvis, kaut kādas piektdienas rosības vietā pretī nāk pilnīgā sestdienas sajūta.
visi guļ un istabas caurskan mierīgs klusums. salds gandarījuma nogurums.
maza mīļa paciemošanās pie tālākiem kaimiņiem un visa atlikusī diena tiek pavadīta gultā, omulīgi gaidot Ziemassvētkus. tā pirmo reizi pa īstam šajās dienās.


esiet mīļi


 

an oil painting by me
(model - my sister)

December 17, 2011

stairway


mums trepjutelpā pie durvīm šoruden vienmēr stāvēja ābolu kurvji, reizēm arī dālijas vai pēterenes.
un tik skaisti skriet uz ceturto stāvu, ja pretī smaržo pēc antanofkām vai rudens svītrotajiem. mani mīļākie gan ir konfetnaja, tāpēc tie grozos pazuda visātrāk.
tagad smaržo pēdējo ābolu ābolkūka un sākas mans Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

December 16, 2011

mess


decembra vidus? pa kuru laiku tas paspēja pielavīties? šeit jau mēnesi viss pilnīgā klusumā.
ar šo uzgleznoto pēdējo tramvaju klaudzot pār sliežu saķeres punktiem, esmu beidzot atkal tikusi pie normāla dzīves ritma. tā ir aptuveni patiesība, jo šis ietilpa pēdējajā kompozīciju četriniekā, ko es gleznoju, kad sāku uztraukties par semestra starpskati. un vakar, kad tā beidzot notika, tieši tramvajs mani vēlu vakarā veda uz siltām mājām, kur Estere man uzcepa šokolādes kūku. tagad atliek vien izcīnīt nedēļu ar 49.skolas egļu iedegšanām, Kristapa fonda eglēm, Ziemassvētku ballēm un svētrītiem. izklausās pēc haosa? tā tas arī ir.
laiks līdz JRRMV skatei - viss novembris un decembris, skatoties atpakaļ, šķiet kā murgs. nebeidzama skriešana, garas naktis pie darbiem, uztraukumi, skicēšana starpbrīžos. neviens tā īsti nekad līdz galam nav mani sapratis par to, kā tas īsti ir: gaidīt brīvlaiku dubultā. divu skolu kontrastējošās vides. Kristaps nesen rakstīja: "Kāpēc tas nekad nenotiek solīdā veidā, kāpēc vienmēr mums tik smieklīgi jāskraida uz visām pusēm gaismas ātrumā?" es tiešām labāk nevarētu pateikt. kāpēc tieši semestra beigās vienmēr uzrodas simtiem darbu, kāpēc mēs par tiem neuzzinām laicīgi?
"Šobrīd brīvlaiks šķiet kā jūra brīvības, bet es esmu kaut kur tuksnesī."

 

photo of me by Estere
small oil painting of trams at night by me

November 23, 2011

secret


novembris ārkārtīgi nogurdina. pārgurums, kurā knapi atminos mājās, notrulina arī domas. šodien lēni braucot no Atomikuma, velosipēdam tā vienkārsi ņēma un nolūza bāgāžnieks. nezinu, ko iesākt, bet zinu, ka izkulšos. tam vienmēr atrodas kaut kur noglabāta atjautība, spēks un mana spītīgā neatlaidība.
ja līdz šim ar nepacietību gaidīju Ziemassvētku brīvdienas, šodien, attopoties, ka līdz ar brīvdienu sākumu nāks arī semestra beigu skate rožos, sapratu, ka tas decembra vidus ir ļoti nevēlams. nav ne jausmas, kā visu paspēt.
un pa vidu šim visam ir vēl lērums mazu un lielu, svarīgu un koķetu noslēpumu, kas jāsargā un jāuztur dzīvi.


◄* Rebeka Lukošus #►
Tā pat kā es zvērējos neteikt, ko tu teici, tu zvēries neteikt to, ko teicu es.
09/09/2010
14:48:59
 
 
 
 
photo of me by Estere
the rain in the river Misa by me

November 21, 2011

my home in the succession of the seasons

august 2011


once upon a time there was a little photoproject posted in ten parts.
and this is the tenth - the final act, the round stamp.

9  8  7  6  5  4  3  2  1

i started photographing this panorama in november 2009 and now, after two years, in november 2011 i feel like it's good done.
my mum often says: "you must leave the party while it's live!", so there would be only awsome memories. and there are lots and lots of things we should stop "in the top".
never let weariness close to you!

august was really warm and glamourous.
i tasted every day as a sweet plum.
but the panorama out of my window was photographed just once, cause i spent those warm days out of the city.
i thought, the old factory's chimney was glad to respire a little.

and now i'm shure this was a little, but fine input in it's history.
  
  
  
   
  
photomodel in the first photo:
my friend Karlina in her grandmother's garden

November 20, 2011

gray


pelēka gaisma, pelēki burti, pelēkas ēnas, pelēks bruģis, pelēkas dienas, pelēkas drānas, pelēki putekļi, pelēki logi, pelēkas grāmatas, pelēks siltums, pelēks mīļums, pelēkas atmiņas.
silts pret vēsi pelēko un piesātināti pelēks pret neizteiksmīgu pelēko.

pelēkas acis nav tas pats, kas pelēks skatiens.

pelēks - tas ir kaut kas noslēpumains un neizpētīts.

pelēkas krāsas tūbiņā nav.
tā jāatrod katram pašam.


1 - a drawing of me and dad by my brother
2 - some king of title by my sister
3 - meadow saffrons this autumn
5 - my mum, sister and brother

November 17, 2011

taste this


skaļi smiekli, siltums, dzērvenes, burvīgas kūciņas, saulainas pēcpuzdienas, terpentīna smarža, gandarījums, tējas dzeršana, paštaisītas nepatikšanas, balts gaišums, nesteidzīga labsajūta, skanīgas balsis laiskas žāvas un možs mundrums.

1 - my schoolmate Paula Stutiņa making fun of ground tint for her diploma work in art-school last year
2 - sunday muffins made by my mum

November 16, 2011

sense of fulfilment


visas manas lielās uzvaras
sastāv no mazām kaujām
ar sevi pašu


my mums trainers with my broher's little soldier
last saturday morning

warmth


šķirstot cauri augusta un septembra bildes, atradu daudzas nepublicētas mīļas vasariņas, kas tagadējā lapkritī liekas jau gandrīz nepieklājgi siltas. teju visas bildes no laukiem - manējiem un viņējiem, bet katrā ziņā zaļiem.

1 - tētis nākot no pagraba rudens pašā sākumā, kad omes dārzā un man sirdī jau bija sācies rudens.
2 - Estere un brālis "Brāķeros" ar arbūzu vienā no pirmajām septembra nedēļas nogalēm. 
3 - gruvešu pilnais pagalms, kurā ar Esteri sēdējām un pildījām skolas uzdevumus no pusdienas līdz vēlam vakaram (stāsts ietverts ierakstā ar zilajiem flomīšu zīmjumiem).
4 - Karlīna ar pusdienu salātu burkāniem savas omes dārzā, "Andrejkalnos", Kurzemītē.
5 - Estere ar arbūzu uzgriezusi muguru Tūjas saulrietam.
6 - Karlīnas mamma Kristīne zem plūmēm "Andrejkalnos".
7 - Karlīna un mana māsa ar vasarasdarbu akvareļu gleznojumiem eļļas molbertos.


this august & september

November 14, 2011

birthday polaroid


my sisters birthday few weeks ago.
many little fortunes in the dark.

roller-skating sister


mazā māsa iemācījās skrituļot cauri Rīgai.
un tā mēs te pa rudeņiem ripojam.

kad Avotu iela smaida, tai ir tik skaistas bedrītes.

 

my sister @ Vērmanes dārzs, Rīga, Latvia

die aschfarbe Straßen


staigājām uz vienu no "Latvija var" izstādēm Magdelēnas grafitti rajonā pie Skonto halles un nedomājot tapa trāpīga, bet, diemžēl, jaunu peripetiju piesaucoša (un raksturojoša) bilde.
kopējais noskaņojums šobrīd kā Retam Balteram no "Vējiem līdzi" pēdējās nodaļas - skumji domīgs un smīnīgs. bet garastāvoklis jau tāda mainīgā vērtība. kaut kā peldu intelektuāļu filozofiju peļķēs, cīnos ar krokodiliem, gaidu ziemu un tās ledu.


"take a photo of me here"
by Estere Grāvere

November 12, 2011

her red coat and my red shoes


Laura ir man nepazīstams cilvēks, kuru es pazīstu.
mēs satikāmies, un viņa man pie Raiņa pieminekļa nedaudz iemācīja meditēt.
stundām sēdējām uz Akadēmijas trepēm un veikala marmora strūklakas malā.
nedaudz kopā noietu soļu, taču nezinkāpēc tāda sajūta, ka pazīstamas jau sen.

tas bija kaut kāds vēss oktobris,
un iemīlējos Vērmanes dārza sīpolu puķēs.
 


photos of Laura by me
photos of me by Laura

blue felt-point pens


šie divi tapa vasarā, tieši tad, kad bija mans viskvēlākais flomāsteru mīlēšanas laiks.
pirmo zīmēju vienā no pirmajām brīvajām vasaras dienām jūnija beigās, sēžot mana vectēva lauku mājas pagalma vidū un iesauļojot uz muguras smieklīgu kleitas izgriezumu. todien bija tik karsti, ka peldēties uz Misu bija jāskrien ik pa pusstundai. zimējumā, šķiet, ir padevusies brīnešķīga tehnika.
turpretī, lai arī otrajam zīmējumam tehniskā puse pieklibo, tam ir lielisks stāsts. pirmās skolas nedēļas svētdienā es vēl nebiju gatava šķirties no vasaras brīvības, tāpēc sarunāju Esteri braukt mācīties kaut kur Pārdaugavā. pēc spontānas fotogrāfēšanās Ķīpsalas smilšukastē, es tik pat spontāni aizvedu viņu uz kādas pusnojauktas mājas pagalmu, un tur Estere uz baļķu kaudzes mācījās algebru, es - zīmēju, ēdām kūciņas un tukšojām termosus līdz satumsa auksts septembra vakars un sāka uzbrukt odu bari. izklausās neizprotami? mūs fotogrāfēja garāmgājēji.

two felt-point pen drawings by me

saturate fall


pirms trim nedēļām abi ar tēti bijām aizbraukuši uz vectētiņa "Brāķeriem".
mašīnā silti. vadu mašīnu caur mežiem, peļķēm, garām kūpošiem skursteņiem,
bet galā mūsu mājas ieziemotas, tikpatkā visi darbi padarīti, un nepamet tāda kā atvadu sajūta - rudens pirmsnāves sajūta.
debesīs turējās migla, kas līdz zemei krita vairākas stundas.

lai gan arī šī bija samērā sausa, kaut nomākusies diena, lieliski atbilst gleznošanas skolotājas teiktajam -
"tā pat, kā vislietainākā pavasara diena ir mīlīga kā persiks, bet rudenī par vissaulainākā - pelēka un drēgna".


bet lai cik pelēka diena, pēc vairāku mēnešu neredzēšanās es biju pilnīgā dabas skatu varā.

reizēm ir tā, ka skaisto skatu reibināta, es piebildēju visu filmiņu zaļu, un pēcāk attīstot sezinu, ka toreiz tik dzīvie, izteiksmīgie kadri ir līdzīgi cits citam, un vairumam pilsētienieku neko vairāk par vārdu "daba" neizsaka.


abi steidzīgi ar atslēgu saišķiem rokās staigājam no ēkas uz ēku,
pārnesam segas, pirtsslotas, matračus, grābekļus.
kamēr tētis zāģē, es savu nosalušo, bet nepacietībā garlaikoto degunu iebāzu katra dārza katrā stūrī.
krāsas tik piesātinātas, teju līst pāri malām.
pārklājušies, pārgaismoti un piemirkuši kadri - tāds dzestrs rudens svaigums, ko ieelpojam.


 
 
autumn in my countryside by me with my father's old Zenit-E
(i haven't used this camera for years, and i don't know, i'm frustrated or not.)

November 5, 2011

murr

 
 

šis rudens man ir atnesis ne tikai ābolu grozus un bagātu herbāriju, bet arī neaprakstāmi patīkamu nogurumu un krāšņu reibumu. gulšņājot pie puslasīta romāna, saņēmu īsziņu: "Rute and someone sitting in the tree K.I.S.S.I.N.G" un šausmīgi sasmējos. ir tik labi

 
1 digital photo of me by Estere Grāvere
2 decorative drawing with a black felt-point pen and silver paint on brown paper by me last year

October 24, 2011

the heights


s k a t s  n o  Z i l ā k a l n a

v a s a r a s  v i d u c ī t ī



October 23, 2011

heaven?



 
šodien atradu šo dziesmu kādas Berlīnes frizētavas mājaslapā un iemīlējos. tā ir kaut kā neticami tuva un pašreizējo dvēseles stāvokli aptveroša. tik ļoti mana - viegla un smaga vienlaicīgi. lielākā laime būtu pie šīs dejot.
un es pati bildē no pagājušā gada skolotāju dienas ļoti satraukta par visu gaidāmo, bet sirds dziļumos priecīga un noilgojusies - gandrīz tieši tā, kā tagad.

 
"take a photo of me here" by Estere

October 17, 2011

mirror image


es savā skolas solā sēžu kā uz formulas kapota. laiks auļo, vējš sitas sejā, kurā vēl izmeklēts optimistisms.
pretimnācēji slīd garām vēl ātrāk kā koki, nevar paspēt ievērot, kas ir viņu acīs. bet anatomijā mācāmies par kardioloģiju, un es atkal saprotu, ka visaugstākā vērtība cilvēkos ir sirsnība.

 
photos:
 1 me by Estere
 2 myself by me