December 30, 2010

spirit of the fields


laikā ap novembra un decembra miju mums skolā bija jāprezentē projekts par ģeometriskām figūrām tautu mākslās. vienā no projekta uzdevumiem ietilpa arī mūsu pašu - Latviešu tautisko rakstu pētīšana.
prezentēšanas rītā man klusībā trīsēja sirds skatoties kā manas klasesbiedrenes, ar kurām kopā projektu izstrādāju, labu atzīmi, skolotājas glaimus un pašas sev prieku pelnot, rotājās tautastērpos. nemaz vārdos neprotu izteikt to sajūtu, savas nacionalitātes apziņas un lepnuma vilni, kas vēlās pār mani esot kopā ar šīm "tautumeitām".
fotogrāfijas izskatās pēc pagājušā gadsimta četridesmito gadu liecībām - tas, droši vien, analogās tehnikas un savdabīgās noskaņas dēļ.
+ neatturējos: ilustrēju bildes ar tautas dziesmām, kas todien skanēja mūsu galvās.

  
i had to make a project about geometry in folk arts with my classmetes in school, and we where such pluggers (and our own folk lovers (like me)), that we wore national costumes in the presentation.
anyway, i was really thrilled all day watching these beauties.
looks like photos from last century 40'ties, but they're just three weeks old.


par neklausīgu pinku savaldīšanu:

Gailīt's brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģīšiem;
Visa sēd i vāģīšos,
Cekuliņu grozīdama
-latviešu tautas dziesma


par cēli noliekto galvu un tautiskajiem kāju autiem:

Āvu, āvu baltas kājas,
Lēcu dārziņāi.

Lēcu, lēcu dārziņāi,
Plūcu baltas rozes.

Plūcu, plūcu baltas rozes,
Pinu vainadziņu.

Pinu, pinu vainadziņu,
Liku galviņāi.
-fragments no latviešu tautas dziesmas




par kopainu:
Dar' man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,

Skolā ieti man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiemi gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc.

Man jāieti skoliņāi,
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
-latviešu tautas dziesma

December 29, 2010

nuit

(postcard = linocut + collage)

(click)


Sunday morning in Wednesday


the song speaks instead of me


model: Estere
near our school

K un Tu kā pasaules spogulis


mazās lietas ar K, ko tev būs ļoti ļoti mīlēt:

Kamīnā Kvēlojošas ogles
Karstvīns ar Kanēli un Krustnagliņām
Kafija/Kakao gultā
Kastanis Kabatā
ĶeizarKroņi
Koraļļu Krelles
Kilograms Karameļu
Klejojumi bez Kartes
Kumelīšu Kaltēšana
Kurpnieka sveiciens
Klēpī murrājošs Kaķis
Kalmju smarža, Kailiem peldoties ezerā
Kopīga Klusēšana
Kuplas Kleitas
lempīgu Kameņu Ķeršana
bērnu Kamaniņu prieks
nepaklausīgas Kurpjušņores
Kustīgo bilžu Kartiņas

Karlīnas Klusais pagalms kā Košs Kurzemes mežs pašā Rīgas viducī




alfabētā ir vēl 33 burti, uz kuriem mīlēt
Tev kā pasaules spogulim.



model: my classmete & neighbour Karlina
spot: her forecourt in the center of Riga (!)

December 26, 2010

where did my summer go?


šīs divas rudens bildes ieleca man klēpī, kad pārskatīju pēdējo filmiņu negatīvus.
kur gan pazudusi mana vasara? aizlidoja uz Āfriku līdz ar bezdelīgām.

◄* Miķelis Verners #►
Esmu laukos, guļu kūtsaugšā. Pa logu visu laiku iekšā un arā lidinās bezdelīgas.
21/05/2010
20:28:02

◄* Miķelis Verners #►
Vakar mana omama pastāstija, ka rudenī bezdelīgas, pirms dodas uz siltajam zemēm, sastājas uz elektrības vadiem visas viena rindiņā, varbūt, vairākas, bet tas ir atkarīgs no vadu skaita, un vēl pirms skolas sākuma tās jau ir aizlidojušas uz kādu no Āfrikas kontinenta siltajām zemēm, piemēram, Ēgipti vai Abesīniju.
22/06/2010
12:02:17

    
models: my sister and brother
◄*___ #► this means it's a SMS

December 25, 2010

woke up at Christmas

 

/sniega un ledus veidā mums te - Latvijā Ziemassvētkos nobirusi mēneša norma. redz, tieši par mums:

        
sirdrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā:
visi sīki žagariņi
sidrabiņu risināja
-latviešu tautas dziesma

photos of Mārtiņa cemetery in November; near my art school

December 23, 2010

Merry Christamas!


technique:  (above) collage & (below) graffic - cartoncut.
well, i don't want to tell the "one and only truth" about the idea (it came pretty long way back), because there isn't suck formula.
imagen what do you like most - Adam and Ieva / a regard kiss / harmony / Christmas three / --- or all of it in one.

+

anyway, this is my regard to you at Christmas!
have lots of family love, harmony, kisses, gingernuts, stars, snow, pleasure, new determinations, snow and and

* i wanted to show you, in how many ways it's possible to print a cartoncut.
of course, these aren't even the tenth.
 
 

snowballs

◄* Rebeka Lukošus #►
-Nu... tu esi apķērīgs, pat ļoti, bet tu nemācies. Kāpēc tā?
- Vareni! Tāpēc, ka es taisos kļūt par ziloņu dresētāju.
21/11/2010
00:19:26

i can't remember, when the first snow did fall,
but this is the day. maybe wednesday

photos by Estere Gravere

December 22, 2010

CC = citation + collage

trip Autumn-Winter


es esmu pilsēta,
satiksme rinķo man dzīslās.
šodien Rīga, Pleskava,
bet rīt jau Maskava.

ej, paklūpi, celies, brien .!
tie ir sausi norādījumi vien.
kad pilsētas burzma Tev asinīs skrien,
sapratīsi, kā cīnīties dien-dien.

+

viesmīlība? pilsētas drēgnums.
soļus neskaita, pat ja ir bēgums.

models: Elzbeth, Rebeca, Alex and Anna
on the roof of the new supermarket Gallery-Riga

wait a sec


tā. daudzi, vairāk jau es pati sev jautāju,
-kas tad īsti notiek, ko, Rute? kad būs tas solītais ...?

mācību gadi noslēgušies abās skolās, man kopā ar Rebeku tapusi neliela personālizstāde Rīgas Juridiskās Augstskolas pirmajā stāvā, Strēlnieku ielā 4 k-2 (paspējiet aiziet līdz jaunajam gadam), tā ka, horizonts nākamo gadu sagaida gandrīz pilnīgi kails, ja vien ..
ja vien nebūtu šī te pēdējā kuģa, ko gan grasījos nogremdēt (kura dēļ tas nelielais apjukums, kura dēļ tas palielais foto-klusums, kura dēļ tā noslēpumainība). proti, ideja par neliela žurnāla/grāmateles/bukleta/noplēšama kalendāra veidošanu. bildes krāju, mēli aiz zobiem turēju, kaut arī, kā jau redzams pēc manas nenoteiktības, skaidrības kamdēļ, kam par godu un kā man nav vēljoprojām.
un dēļ šīs neskaidrības, dēļ līdzekļu trūkuma un "spriedzes situācijas", kas top gan ar tūlītējo gulētiešanu, gan mani pašu, biju jau skumji nodomājusi šo ieceri atmest, tā teikt - palaist sapni brīvībā/ziemas vējā, kad ar nelielu palīdzību no blakus esošajiem domu&sapņu pilotiem, sapratu, ka tā pavisam jau rokas nolaist nedrīkst - projekts tiek nobīdīts nedaudz sāņus, lai nogaidītu īstās situācijas, iespējas un cilvēkus.
tamdēļ, blogā, cerams, biežāk iebirs kaut kas no mapes "TAPS" (tapt, tapa, taps - darb v.) , jo bildes ir vienkārši pelnījušas tikt plašākas auditorijas skatītas, un tajās figurējošo cilvēku pacietības mērs jau nesen iztecējis, nemaz nerunājot par manu nelielo vēlēšanos pašapliecināties ;)

- - -

*es grafikas kabinetā ķerot violeto saulrieta gaismu klišeju nospiešanu starplaikā
+ manas "Ziemassvētku drudža" kartiņas, kas nu jau glīti sagūlušas manu skolotāju dzīvokļos un uz mana rakstāmgalda promsūtīšanai citiem. -gan jau drīz tās šeit vai pastkastēs varēsiet skatīt paši.

žurnāla izgriezums -

December 19, 2010

par sīkumiem vien

*

"Dzīvē viss dažkārt notiek otrādi. Lai vedinātu uz būtisko, jārunā par mazāk būtisko. Proti, lai runātu par dzīves jēgu vai ideāliem, jārunā par ikdienu, par to, no kā tā sastāv. Un ir vienalga, vai par priekšmetu savstarpējām attiecībām, sajūtām vai situācijām. Būtiska ir pati saruna."
teic Ieva Kulikova.

sev atkārtoju: "būtiska ir apziņa par to, kas nav būtiski.",
kaut arī caur citu tekstiem (un varbūt tieši tādeļ), pateikt kaut ko jaunu ir grūti.
jau daudzi ir mēģinājuši atrast šai te gudrībai piemērotu formulu, bet to izdarīt ir neiespējami. pirmkārt, tāpēc, ka viss vārdos noformulētais ir nepilnīgs - domas vārdos sagūstīt nevar; otrkārt tās nemitīgi attīstas un pilnveidojas, dzīve joņo un mainās, līdz ar to - arī iespējamā formula. mēģināt tiešām svarīgo identificēt vēl vairāk nebūtu prāta darbs. tad jau labāk koncentrēties uz tiešām vienkāršo un sev saprotamo, kas mums visapkārt ir jau pierasts, un cerēt, ka tādā veidā vedināšu sevi un, varbūt, arī Jūs - nezināmo auditoriju - atminēt šo vārdos nenosaukto mīklu.

tas jau arī ir dzīļākais manas klusēšanas iemesls -
tas, kā laiks skrien pārāk ātri un domas - par biezu, bailes no to formulējumu pārprašanas un atkārtošanās.
tā vien šķiet, ka sūdzos par to, cik viss notiek šķērsām, bet patiesībā ir tieši pretēji, es gribu baudīt to, ko man laiks dod tieši šobrīd, nemeklējot plašus iemeslus, teorijas un jēgu, bet mainot un pilnveidojot to, kas aizsniedzams vien rokas izplešot. "mums nav pieejas dzīves jēgai, mēs varam parūpēties tikai par dzīves apstākļiem."

ar to es, iespējams, gribu pateikt, ka no manis tiešām nesagaidīsies filozofijas. tas viss jau ir vienreiz izdomāts, vienreiz atklāts - par to biezā slānī liecina daiļliteratūra, kuru citējot bieži apmaldamies paši sevī. tad jau labāk skaitīt Bībeles pantus, jo tur visas patiesības uz papīra uzliktas tika pirmoreiz, iespējams, visskaidrāk. (un, varbūt, gudrība slēpjas tieši gudrību noklusēšanā?)

neskatoties uz to, ka esmu ieturējusi plašas jo plašas pauzes starp ierakstiem, i'm coming up strong ar jauniem sentimentāliem sīkumiem, ikdienu un čukstiem.

* šeit auksta, miglaina diena novembra beigās - fotouzņēmums tika veikts pilnīgi bez jebkāda mērķa (nelielas intuīcijas vadīts), apagšā - diena pēc tās, kurā uzsniga pirmais šīs ziemas sniegs.
     

photos by Estere Grāvere