July 22, 2014

Cardbordia


Pirmajā pilngadības gadā gribas būvēt sapņu pilis, savas karaļvalstis un brīnumvalstis tik krāšņi kā vēl nekad un no ikdienas uzmācīgajām rūpēm un pieaugušā dzīves paglābties uzzīmētās mūžīgajās vasarās.

Sestdien Kalnciema Kvartālā atklāju Cardbordiu (Cardboardia DIY) jeb Kartona Republiku - bezrobežu un bezterotorijas karaļvalsti, kuras valdnieka Tirāna pakļautībā starptautiska mākslinieku trupa gatavo performances un lielizmēra dizaina objektus no kartona, kā arī organizē darbnīcas un teātra uzvedumus - respektīvi, jampadraci, kurā jebkurš ir gaidīts un brīvs savam fantāzijas lidojumam kopā ar uz augstām koka kājām lidojošu milzu kļavu lapu vārnu un acteku pūci.


Kartona Republikas bāze un pirmsākums meklējams Maskavā, Krievijā, bet neskatoties uz divām valodu barjerām (krievu, angļu, latviešu), kas nepātraukti bija jāpārkāpj turp, šurp un atpakaļ, bērni ap Kvartāla skatuvi, ko bija ieņēmis Tirāns, sāka pulcēties un vecākus vilkt pat nedaudz pirms visi pilsoņi bija pamodušies. 

Dienu bija plānots veltīt teātrim, un lai arī bērnus vairākkārtīgi iepazīstināja ar leļļu un ēnu teātri, beigu beigās teju visi izšķīrās tomēr paši kļūt par aktieriem, nevis pirkstiņlellīšu dancinātājiem.


Un tad sākās brīvs lidojums! Lai arī gala rezultātā pareidzēts katrai kompānijai uzvest pa teātra izrādei, pirmajā kartona griešanas un fantazēšanas dullumā katrs ir pats par sevi! ...un arī viņa mamma un tētis par katru!


Kartona cilindri, ziedi, kleitas, apmetņi, lapu un skuju koki, brokoļi, burkāni, zaķi, kaķi, pērtiķi, pingvīni, brieži, un lapsas, krokodili, pūķi un zobeni, sirdis, pat kartona Laimas pulkstenis - viss pacietīgi griezās un līmējās.

Tiem, kam sapņi pašu rociņām par lieliem, mammas un Kartona Republikas mākslinieki ļāva ticēt savām lielajām domām kā vēl nekad, un tas, kas teju neiespējams, pēkšņi bija iespējams. Tās spīdošās acis!! Citi atkal uzvarējuši, pacietībā un rūpībā pārspējuši paši sevi - tajos spīd mazais lepnumiņš un gandarījums. 


Bet nebija jau ne viegli, ne ātri. Kopumā darbnīca rūca četras ar pus stundas Saulei esot pavisam tuvu, tāpēc arī krāsas un līmes žuva divtik ātri, un dažs labs pazuda limonādē vai saldējumos.

Bet, neskatoties uz šīm salīdzinoši maznozīmīgām grūtībām, bija jauki, ka scenogrāfu un tērpu mākslinieku darbs stiepās garumā kopā ar aizrautību. Tāda kopā būšana gan ikvienam ar savu fantāziju un brīvību, gan ar bērniem, vecākiem un vienam ar otru. Sak' - kas gan vēl vairāk satuvina cilvēkus kā kopīgi darbi un piedzīvojumi.


Vismīklainākais no visa teātra talpšanas bija tas, kā katra no rīta izveidojusies aktieru grupa nonāca līdz savas izrādes režijai.

Dažus jau no paša rīta pareizajās gultnēs bija virzījušas mammas, un, godīgi sakot, viņiem veicās visvairāk, jo mammas ir režisores ar pieredzi. Citi tēti atkal pēkšņi nonāca fakta priekšā, ka jāizveido izrāde, kurā draudzīgi piedalās zaķis, lapsa un krokodils.
Un ar šīm jukām sākās stāstu pierakstīšana uz plakātiem vai mazām lapiņām, mēģināšana pa skatuves kaktiem, satraukta sačukstēšanās un varbūt pat Laimas pieminēšana, un tas viss paslepus, lai nepateiktu neko priekšā skatītājiem.


Līdzko sākās izrādes, beidzot visiem tapa skaidrs, kāpēc Tirāns ir karalis!
Tirāns, īstajā vārdā Sergejs Korsakovs, žurnālists, producents un režisors, ir Kartona Republikas idejas autors un svarīgākais tās tēls. Tirāns stāsta par to, ka tad, kad viņš darbina savu brīnumu kasti, tad visi viņa sapņi piepildās.

Ar milzu nopietnību un trāpīgu humoru skatītājiem tika stādīti priekšā seši aktieru sastāvi savās paštaisītajās izrādēs. Lai viss būtu godīgi - trīs pamācoši stāsti pieaugušo izrādēs un trīs naivi, atbriņojoši bērnu priekšnesumi.

Vispirms satiekamies ar skumju brokoli, kuram nav ēdāju ne Latvijas, ne Āfrikas faunā. Vecāki ātri piešaujas, ka arī Kartona Republikas mākslinieki nesaprot latviski, un izrādes tiek tulkotas trīs valodās, tādējādi noslīpējot katru teicēja vārdu.
Tam seko arī stāsts par Meža karalieni, kuras iznīcību mūsdienās lapsa pareģojusi jau pirms diviem tūkstošiem gadu. Un sivēns, ar kuru neviens negrib draudzēties, jo viņš ir cūka, bet tomēr izrādās vienīgais uzticamais draugs lauku sētā. Ir arī tradicionāls mīlasstāsts, kas norisinās pie Laimas pulksteņa un vēl citi.
Laiks lido, visapkārt skan smiekli, un vēderiem jau draud krampji, kad pienāk pati pēdējā izrāde par princesēm, kuras pavisam bikls bruķinieks atbrīvo no divgalvainā pūķa gūsta.


Varbūt šodien bija tā diena, kad gribot negribot piezogas morāles par izaugšanu. Pepija noteikti būtu stāvā sajūsmā!

Bet mēs skaļi aplaudējam, šalc sajūsmas nopūtas, visiem acīs ir priecīgs gandarījums un Tirāns skaļrunī atvadoties saka:"Come again and let's make some more weirdness!" ("Atnāciet atkal un taisīsim vēl trādi-rīdi!")

digital photos of Cardboardia DIY @ Kalnciema Kvartāls, Rīga, Latvia
taken with Leica M9

July 7, 2014

Popper Mag "Girlfriend" Opening


4.jūlijā Latvijas Mākslinieku Savienības Tēlniecības darbnīcu teritorijā Brasā notika Popper Magazine "Girlfriend" izdevuma atklāšanas pasākums, stilīgo cilvēku dižošanās, zīmēšanas kaujas un diskotēka. divu gadu laikā Popperis saražojis jau septiņus izdevumus, ko arī svinējām kopā ar brīvdomību.


krāsas, flomāsteri, krītiņu performance un ingvera alus vienā no siltākajām Brasas naktīm, kas pārgāja spraigā repošanas kaujā uz deju grīdas, lai pēc tam vēl nedēļu sāpētu spranda

lai arī varbūt ne izsmalcinātākais, bet pasākums, uz kuru bija jābūt, lai saprastu, pēc kā garšo viena no tām Latvijas ielu mākslas daļām, kurai ir nākotne. jo, protestējat vai nē, dārgie Poppera ilustratori, saknes ielu mākslā ir jūtamas visam pamatsastāvam. Latvijas konservatīvās sabiedrības spiesti vien šie puiši visu nepūš uz sienām, bet Brasas darbnīcas savu rotu tomēr atcerēsies vēl ļoti ilgi.


nākamā Popper'a tēma - "Dzīve pēc nāves". tikai neņemiet to pārāk nopietni.

digital photos taken with Fuji X100

July 6, 2014

summer soltice


viss kā īstos Jāņos - pēdējā brīdī piecreiz mainīta notikumu vieta, sešreiz mainīta laika prognoze, bet sastāvs tomēr nemainīgs. lietus, vainagi, ugunskurs, pirts, alus, upe, Jāņtārpiņi, kautrīgas dziesmas un šausmīgi mīļi cilvēki.
vienīgi jātrennējas pēc tik kārtīgas pirtēšanās neaizmigt līdz rītausmai! to plānojam nākamgad.

photos taken with digital Fuji X100

July 2, 2014

white nights


nakts vidū, braucot mājās no kaut kāda pasākuma, izdomāju apstāties Vērmanes dārzā, lai pašūpotos, un tur satiku savas bijušās klasesbiedrenes no pamatskolas. satikšanās vietu mainīt nedrīkst.
mēs esam tik pieaugušas! atceros, bērnībā likās, ka visi vidusskolnieki ir pieaugušie un runā patiesībību. pilnīgi bail metas no domas, ka arī mani kāds šobrīd varētu ņemt nopietni.

photos taken with Fuji X100

garderobe


tieši tā izskatās man-nav-ko-vilkt darbībā Karlīnas skapī.
bij' atkal tāds gadījums - visa tās dienas būtība sakoncentrējas vienā kleitā, bet tas ir tieši tā pat kā simts citāds dienās pirms tam, tāpēc to kleitu nevar vilkt, bet neko citu arī nē!
un vienreiz citreiz bij' atkal tāds gadījums - viss tas pats notiek ar lakādas kurpēm.

photos taken with Fuji X100

one cherry beer


siltās vasaras naktis, neaizmigušas lakstīgalas, silts vējiņš, ziedi un viens ķiršu alus uz trīs meitenēm Kaņepes Kultūras Centrā laikā, kad par celšanos rītdien, lai ietu uz darbu, neviens vēl nedomā.

it sevišķi poētiski nākt uz bāru ir pēc tam, kad tur noticis dzejas vakars, un tam par godu visi iedzer tādā patīkami rāmā, mulsā un dziļdomīgā noskaņā, un nevienam pat neienāk prātā sākt spēlēt sliktu mūziku. tā vietā puiši meitenēm pielien, salīdzinot viņas ar franču film noir aktrisēm, jūsmojot par vasarasraibumiem un izliekoties par dizaineriem no Pēterburgas.

photos taken with Fuji X100

smile!


nesen organizējām nelielu gleznošanas plenēru Talsos pie mākslinieka Andra Vītola. viena no tām dienām, kad šovasar esmu bijusi traki, traki laimīga.
un pat īsti neko nav sanācis uzgleznot, pat īsti nespīd saule, bet kas par to.

photos from Talsi  taken with Fuji X100