gambol

gribas palēkties, iekarāties gaisā un tur arī palikt. pagriezties ap savu asi, pakarāties bezsvara stāvoklī.
finiša taisnē līdz vasarai knapi pietiek spēka kustēties. bet ir prieks. pūliņi novērtēti un centība vainagojusies.

photo: my sister jumping

brother's birthday

bija trešais apbrīlis april april
dzimšanas diena ar mammu, māsām, krusttēvu un mazu tortīti - mīļuks priecīgs iesprinģo piecos gados.
cik jocīgi ātri skrien laiks, cik ātri mēs izaugam no vieniem džemperiem un ieaugam citos. tie skraida pa mūsu skapjiem, izskraida ziemas trīs un skraida tālāk. un tālāk. tā ceļojam no vieniem līmeņiem līdz otriem.

photos:
1 my brothers birthday
2 a nice old jumper

one two

tad kad Rīgā, Rūpniecības ielā saule beidzot tikusi līdz logiem.
pirmdien iedzeram kafiju, un Henriks man apgriež matus. ejam pastrīdēties, kurš mīļāks.
beigās ilgi klusēsim, un tālāk mani nokutinās līdz nāvei. ko tur vēl daudz lai pieraksta

[2:07:25] jurijs ņikuļins: es tevi tagad sabučotu tā, ka tu būtu zila, ja es būtu tev blakus


all photos of me and him by Henriks
@ Rūpniecības iela, Rīga, Latvija

layout

pēdējās skolas dienas pagāja pēc stundām ēdot saldējumus parkos, slēpjoties no pilsētas, neko nevarot aptvert, lēnītiņām aklimatizējoties.
parki tik zaļi, piesātināti - lekna zāle gurdz vējā, kupli, biezi koku mati noliekušies līdz pat gājēju un riteņbraucēju galvām. zaļajā paēnā var dziļi ieelpot gaisa buķetes. pārējā pilsētā gan citādas ainas. šķiet, ka saule izģērbj ielas, tās paliek tukšas, plakani izgaismotas, krītaini pelēkas un sausas kā tāds sarežģīts, putekļu pilns, palielināts makets.
sirds tiecas prom no mīļās pilsētas? sirds lēnītiņām jūk.


photos: my friend Estere @ Krišjāņa Valdemāra iela + Esplanāde @ Rīga, Latvija

mīlestība samazina pasaules izmērus.

- Juris Rubenis

photo: my house in the night

trip

aizbraucām

uz velosipēda mīties pret vēju, pret vēju, pret vēju

pa mīkstām smiltīm

stūrgalvīgi,

neko nedomājot,

smejoties.

secinājām, ka brīvdienās braukt prom no visa ir lieliski burvīgi. uz Jūrmalu.

smaidi,daudz apkampienu, kafijas simtsreiz dienā, nosalšanas, sasildīšanās, smilšainas kabatas, jūras sāļi mati, piesātinājuma sajūta, nogurums un īsta izgulēšanās.

brokastis pie mums, pusdienas pie omes, kūkas pie mums. vakariņās saldākais ir miegs.

daudz jūrā braukšanu. daudz nesaprotamu vēju. pilna galva.

atkal sapludinājām vakara krēslas ar nākamajiem un iepriekšējajiem dienasvidiem.

sagulējām rītus kopā ar pusdienlaikiem.

sasmaidījām visu apaļu.

un tad,

kabum,

ņemām

un atmināmies

atpakaļ.

ar savu spēku.

uz māmiņdienu.

photos: one grate grate holiday trip @ Jūrmala, Latvija @ my friend Anna's place

photos of me by Henriks

critical mass

pamodos agri brīvdienas rītā, uzrāvu kājās bikses, sabēru somā sīknaudu sauldējumiem un pastmarkām. tad brālis pailgi ieturēja brokastis, un visbeidzot braucām uz velosipēdu nedēļas kritisko masu. tā tāda baigi neaprakstāmā sajūta, kad minot pedēļus, ap savu vidukli sajūti apķērušās mazas rociņas un pie riteņa vēzējamies nepacietīgas kājas.

tālāk sapratuši, ka nekas baigi no tās masas nav, braucām ķemmēt parku rotaļlaukumus, bet mistiskā kārtā bijām izvēlējušies tieši pasākuma maršrutu, tāpēc nemitīgi bijām svarīgāko notikumu epicentrā. zvaniņu džinkstoņa un makdonalda radziņi.

tā estdiena beidzās ar aukstu vēju kronvalda parka šūpolēs, traki vēzējot kājas, vēlāk pastaigājoties trijatā, tēlojot jauno ģimeni, mīlonoties un aizmirstot par fotoaparātu. smaidi līdz ausīm.

photos: my brother @ the day of the "critical mass" @ Riga, Latvia